Šodien vārdadienu svin Anitas. Alūksnes pilsētas sākumskolā ir četras skolotājas, kam vecāki izvēlējušies šādu vārdu: 3. e klases audzinātāja Anita Musta, 4. e – Anita Junkure un 3.a un 2.a klases audzinātājas Anitas Kļaviņas.
Šodien vārdadienu svin Anitas. Alūksnes pilsētas sākumskolā ir četras skolotājas, kam vecāki izvēlējušies šādu vārdu: 3. e klases audzinātāja Anita Musta, 4. e – Anita Junkure un 3.a un 2.a klases audzinātājas Anitas Kļaviņas.
“Mēs neesam radinieces. Vīri ir mūs par Kļaviņām pārvērtuši. Atšķirt var pēc tēvavārda- viena ir Jāņa, bet otra Augusta meita,” stāsta 3.a klases audzinātāja Anita Kļaviņa. Skolotājas atzīst, ka tagad klasēs neesot Anitas, kādreiz gan bijušas.
Viņas visas ir studējušas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. 2.a klases audzinātāja Anita Kļaviņa un Anita Musta atklāj, ka agrāk interesējusi medicīna. “Bērnībā domāju, cik labi būt skolotājai, man patika labot burtnīcas,” saka Anita Junkure. Arī Anitai Mustai patīk labot burtnīcas. “Kad es mācījos skolā, skolotājas valkāja pelēkus halātus ar baltām apkaklītēm. Man viņas likās kārtīgas un pareizas. Gribēju viņām līdzināties,” atzīst Anita Kļaviņa (2.a).
Izvēlas filmas iespaidā
“Tajā laikā populāra bija filma “Zvejnieka dēls”, daudziem bērniem tika izvēlēti vārdi Oskars un Anita. Vecāki gaidīja dēlu (bija iecerējuši saukt par Oskaru), bet, tā kā piedzima meita, tad izvēlējās vārdu Anita. Ļoti patīk šis vārds, un citu negribu, varbūt, ka tas ir pieradums,” stāsta Anita Kļaviņa (3.a). Arī otrai Anitai Kļaviņai māmiņa noskatījusies filmu “Zvejnieka dēls” un izvēlējusies meitai šo vārdu.
“Mamma teica, ka toreiz šis vārds bija populārs. Gribējuši likt vārdu Žanna, bet, tā kā modē bija vārds Anita, tad to arī izvēlējās. Skolas laikā gribēju, lai man vienai būtu tāds vārds, bet klasē bija otra Anita, iestājoties institūtā, priecājos, ka beidzot būšu vienīgā Anita, bet atkal nekā, jo bijām divas, darba kolektīvā līdzīgs liktenis – sākumā bijām trīs, nu jau četras,” saka Anita Musta.
“Ģimenē esmu trešā meita, nezinu, vai mamma zināja, ka būs meita, bet tētis pateicis, ka būs Anita, un citi neiebilda,” stāsta Anita Junkure.
Kopā nesvin
Visas Anitas vārdadienas parasti svin ģimenes lokā un ar draugiem. “Man pirms mēneša bija dzimšanas diena, vienmēr liekas, ka vārdadienu nesvinēšu, bet parasti jau tāpat sanāk ,” atzīst Anita Junkure.
Abas Anitas Kļaviņas uzsver, ka svarīgāka viņām ir vārdadiena un dzimšanas dienu viņas vairs nesvinot. “Jauki, ka vārdadiena ir pavasarī, kad viss zied. Mums vienmēr vārdadienās spīd saule,” saka Anita Kļaviņa (2.a).
“Atceros, ka vienreiz vārdadiena bija Lielajā piektdienā. Es biju ļoti laimīga. Man uzdāvināja zaķi, kur var salikt olas,” priecājas Anita Musta.
“Anita Kļaviņa (2.a) pārējās Anitas pagājušajā gadā apsveica ar nokopētu Kornēlijas Apškrūmas dzejoli, kas bija veltīts kādai Anitai, bet mēs varam katra to piemērot sev,” saka Anita Kļaviņa (3.a). Anita Musta stāsta, ka šo dzejoli ierāmējusi kopā ar skaistāko bildi.
“Kad ir Anitu diena, liekas, ka vārdadiena ir tikai man, bet jāpaspēj apsveikt arī citas Anitas,” saka Anita Junkure. Anita Kļaviņa (pirmā) piebilst, ka kolēģiem, kad sveic citus vārdadienās, vajag vienu ziedu, bet Anitu dienai nepieciešami četri.
Gadās arī kuriozi
“Abas ar otru Anitu Kļaviņu mācījām 4. a klasi. Vienreiz piezvana un jautā skolotāju Kļaviņu. Es pārjautāju, kuru, atbild – Anitu Kļaviņu. Es vēlreiz jautāju, bet kuru. Atbild – to, kura māca ceturto klasi. Saku abas māca ceturto klasi, beigās noskaidrojām pēc bērnu uzvārdiem, kuru audzinātāju vajag. Tādu gadījumu ir daudz, pazvana un prasa, kur ir Linda, cikos iznāca no skolas. Saku, piedodiet, bet laikam esat kļūdījušies. Nē, viss sakrītot, telefona grāmatā rakstīts -Anita Kļaviņa,” stāsta Anita Kļaviņa (3.a).
“Manai meitai ir vārds Elīna. Vienreiz pazvana kāds kungs un jautā Elīnai, lai pasauc mammu. Man jautā, vai esmu Anita, atbildu apstiprinoši. Viņš nenoliedza, ka es varētu būt Anita, bet atzina, ka nebūšu īstā, balss gan esot patīkama, apmēram piecas minūtes tā norunājām. Pilsētā ir vismaz divas Anitas ar meitām Elīnām, arī Latvijā zināmajai dakterei Anitai Plūmei ir meita Elīna,” saka Anita Musta.
Kopējais un atšķirīgais
“Kopējais ir tas, ka visas esam skolotājas,” uzsver Anita Kļaviņa (3.a). “Mēs visas esam ļoti praktiskas,” domā Anita Musta. Pārējās viņai piekrīt. “Noteikti visām patīk dārzs un puķes,” atzīst Anita Kļaviņa (2.a).
Brīvo brīžu skolotājām esot maz. “Mans lielākais vaļasprieks ir biškopība, lasu grāmatas, patīk mežā vākt sēnes un ogas vākt,” stāsta Anita Kļaviņa (2.a).
“Brīvajā laikā vēlos paslinkot. Adīšana un dārza darbi – tas nav brīvais laiks, bet patīkama nodarbošanās,” uzskata Anita Musta.
“Šķiet, ka jaukākā nodarbošanās ir žurnālu lasīšana. Mēs maināmies ar tiem, lai varētu izlasīt dažādus,” saka Anita Junkure. Visas skolotājas atzīst, ka jālasa ir daudz, un dara to labprāt.
“Man patīk hiacintes un frēzijas,” atzīst Anita Junkure. “Katrā gadalaikā citas puķes ir mīļas,” saka Anita Musta. “Nevaru teikt, ka kāda puķe nepatiktu, patīk visas, pat nezāles – virzai un gundegām ir jauki ziedi,” domā Anita Kļaviņa (2.a). “Man tik ļoti patīk pavasaris, ka neciešu, ja pavasarī kāds uzdāvina, piemēram, rozi, vēlos frēzijas, narcises vai tulpes,” uzsver Anita Kļaviņa (3.a).
