Redzēt otra acīm, dzirdēt otra ausīm, sajust ar otra sirdi – vitamīni labām attiecībām.
Redzēt otra acīm, dzirdēt otra ausīm, sajust ar otra sirdi – vitamīni labām attiecībām.
Pavasarī, kad sprāgst pumpuri, krāsas un smaržas, līst gaisma un apdullina putnu dziesmas, ir viegli ļauties romantiskam noskaņojumam, atceroties laikus, kad viena sirds tiecās pēc otras, vai turpinot ilgoties pēc mīlestības piepildījuma attiecībās. Taureņu dejas pakrūtē, dedzinoša kaisle, klusa, mierīga upe, lielais klikšķis, jūtu ķīmija – var mēģināt dažādi nosaukt un raksturot to neapšaubāmi spēcīgo, ko piedzīvo mīlnieki, tomēr jautājums paliek atklāts: kāpēc tieši viņš? Un – vai tam ir potenciāls turpināties? Sarunā ar individuālpsiholoģēm Ilzi Ānu un Ievu Lazdiņu izsijājas tādi atslēgas vārdi kā savu vēlmju apzināšanās, darījums, došana, resursi, kas vidējai statistiskai izpratnei par mīlestības noturību spēj piešķirt vēl nebijušas nokrāsas.
Alkas piepildīt iekšējās vajadzības
Draudzība, pāra attiecības un karjera ir galvenie cilvēka dzīves uzdevumi, kam pakārtoti visi pārējie, min I.Āna, atklājot, kāpēc lielākais vairums ļaužu iegulda lielas pūles vai vienkārši ilgojas pēc otra sev blakus. “Protams, organismā var notikt ķīmisks process, jo izdalās dažādi hormoni, tomēr mēs tuvināmies ar cilvēkiem, kuru būtību un rīcību iekšēji atpazīstam, zinām, kā ar to tikt galā, un mums tas patīk, kaut citi, iespējams, to uzskata par nederīgu un nevajadzīgu,” raksturo psiholoģe. Piemēram, ja sieviete, kas savā ģimenē bijusi vienīgā, lutinātā meitiņa, sastop vīrieti, kurš bijis vecākais bērns, kas pieradis rūpēties un uzņemties atbildību par citiem, var izveidoties ciešas attiecības, jo viņi “pazīst”, ko vēlas saņemt un var sniegt, un tas šim pārim der. Savukārt, ja krustojas divu bērnībā lutināto dzīves ceļi, lai gan viņi atpazīst un spēj būt kopā ar “savu tipu”, tomēr ilgtermiņā iespējami nopietni sarežģījumi, jo abi gaida, ka viņus lutinās, bet neviens nevēlas būt šīs vajadzības apmierinātājs, un rodas sajūta, ka esi maldījies izvēlē.
“Sevis, savu vajadzību un gaidu iepazīšana ir ļoti svarīga. Noskaidrots, ka spējas, trūkumi un tieksmes, kas nosaka piemērotību mīlestībai un pāra attiecībām, izveidojas pirmajos cilvēka dzīves gados, ko mazais bērns mācās no pieaugušajiem, tā neapzināti veidojot savu pretējā dzimuma tēlu, ko izaugot visbiežāk arī izvēlas. Meitenēm parasti tas ir tēvs, bet zēniem – mamma,” attiecību pirmo un galveno mirkli – saāķēšanās mistēriju – raksturo I.Lazdiņa. Būs jāiegulda nopietns darbs, lai adījums neizārdītos!
Svarīga vienlīdzība
Starp noturīgas savienības pamatnosacījumiem ir partneru vienlīdzība. “Pāra attiecībās ir bīstami, ja kāds sāk justies nevērtīgs vai otršķirīgs, jo tāds parasti sāk lolot atriebības jūtas, ar to traucējot otra cilvēka dzīvi. Ierastākais ceļš ir neuzticība. Turklāt cilvēks, kurš cieš no mazvērtības, bieži maina nodarbošanos, izvairās no problēmām un nekad neko nebeidz. Mīlas problēmu priekšā viņš izturas tāpat,” stāsta I.Āna. Veids, kā atkal “saāķēties”, ir saredzēt otra acīm, sadzirdēt otra ausīm un sajust ar otra sirdi, spēt identificēties ar otru daudz lielākā mērā nekā citās sociālās attiecībās, turpina psiholoģe.
Būt pārī nozīmē darboties kopā, kas prasa atbrīvot daudz vairāk resursu, nekā piedzīvots “rozā briļļu” periodā, kad pasaule šķiet pārāk ideāla, tomēr nereāla. Vai viegli pieņemt otru tādu, kāds viņš ir un būs, jo notiek mainība? “Sievietes parasti domā: ir jau normāls, bet es viņu uzlabošu. Kad tas neizdodas, viņa piedzīvo vilšanos. Vīrietis savukārt sagaida, ka sieviete nemainīsies, bet viņa mainās,” raksturo Ieva.
“Pāra attiecībām piemēroti visi, kas spēj izjust kopību. Kad nolemjam dzīvot kopā, mums jārēķinās, ka turpmāk būsim divi, un tas ir gan prieks un brīnums, gan bailes, drauds un ļoti liels risks vilties,” teic Ilze, mīlētāju attiecības salīdzinot ar biznesu. “Labi ir tikai tad, ja abas puses ir apmierinātas – abi kaut ko iegulda un saņem pretī, necenšoties otru apmuļķot,” viņa raksturo.
Šķiršanās kā ieguvums
Tomēr gadās, ka bizness izjūk, taču to nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert kā zaudējumu, pārliecinātas individuālpsiholoģes. “Tāds pats “klikšķis”, kas notiek satiekoties un iemīloties, tiek piedzīvots arī šķiroties. Cilvēks iegūst no savienošanās un promiešanas. Ja to atceras, ar otru ir ļoti viegli nodzīvot kopā,” pārliecināta I.Āna, minot vēl vairākus principus, kuru ievērošana palīdz attiecībās. Piemēram, nekad nevienu nekontrolēt, kas patiesībā ir atbildības uzņemšanās otra vietā, kas rada spriedzi un nesaskaņas. “Ļoti svarīgi ir interesēties vienam par otru tā, lai partneris to izjūt, iedrošināt, sniegt otram siltumu un pieskāriena sajūtu,” pārliecināta psiholoģe.
