Divas dienas Rīgas Latviešu biedrības namā redzēja vairāk nekā 200 Alūksnes rajona iedzīvotāju no 20 pašvaldībām.
Divas dienas Rīgas Latviešu biedrības namā redzēja vairāk nekā 200 Alūksnes rajona iedzīvotāju no 20 pašvaldībām. Valsts kultūras galvenā inspektore Astrīda Leimane uzsver, ka viņi pārstāvēja vēl daudzus mājās palikušos, kas iesaistījās Ernsta Glika 350. dzimšanas dienas kultūras programmas “Gaismu sauca”, novada dienas “Ei, Mārtiņ, labo vīr!” programmas veidošanā, pagastu, mākslas darbu un zemnieku produkcijas prezentācijā.
“Tik daudz labu vārdu par mūsu cilvēkiem un viņu veikumu neesmu dzirdējusi, jo Latviešu biedrības nama vestibilā, Līgo zālē, Baltajā zālē, Kluba zālē un Lielajā zālē pasākumos bija tik daudz apmeklētāju, ka reizēm nebija ābolam kur nokrist,” atzīst Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.
Dzejniece Kornēlija Apškrūma ievērojusi, ka ne tikai kādreizējie alūksnieši bija atsaucīgi skatītāji un klausītāji. “Rīdziniekus priecēja skaistie keramikas un lietišķās mākslas izstrādājumi, bet “Jukuma” dejotāju sniegums radīja sajūsmu. Viņiem garšoja arī alūksniešu sagatavotie kulinārijas un konditorejas izstrādājumi našķu tirgū,” saka K.Apškrūma.
Dzejnieks Imants Auziņš atzina, ka provinces autoru dzejoļi un to izpildījums viņu patīkami pārsteiguši. Turklāt daudzi no tiem ir pārtapuši dziesmās.
Austrālijas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Marga Apse izteica vēlēšanos vairāk uzzināt par Alūksnes novadu un šīs puses ļaudīm. Acīmredzot interese ir arī citiem, jo videofilmas par Alūksni, Veclaiceni un citām rajona skaistākajām vietām, kā arī par Bānīša svētkiem un strūklaku atklāšanu pie Jaunās pils skatītājiem vajadzēja rādīt bez pārtraukuma.
“Jūtos lepna par savējiem,” vērtē Alūksnes mākslas skolas pasniedzēja Daina Rudzīte, kas bija devusies uz Rīgu kā pasākumu skatītāja.
