Speciālistu apkopotie dati liecina, ka gada laikā planētas iedzīvotāji
patērē triljonu plastmasas maisiņu. Tas ir, 1 000 000 000 maisiņu
minūtē, taču pārstrādāta tiek vien daļa, pārējais nonāk izgāztuvēs,
poligonos vai dabā.
Aptuveni 80 procentu no visiem Eiropas jūru
atkritumiem ir plastmasa. Lielākie krājumi veidojas pasaules okeānos,
kur tie ar straumi tiek sanesti no visiem kontinentiem, veidojot
atkritumu “zupu” 20 metru dziļumā. Pamatīgākā plastmasas atkritumu sala
izveidojusies Klusajā okeānā, kur tā aizņem tikpat lielu teritoriju kā
trīs Pireneju pussalas.
Augusta sākumā Latvijā noslēdzās kampaņa
“Mana jūra”, kas notika jau septīto reizi. Atkritumu monitoringa dati
diemžēl apliecinājuši, ka pludmales ar katru gadu kļūst aizvien
netīrākas, turklāt šogad uzrādot visā izvērtējumu vēsturē vissliktākos
rezultātus. Atkritumu daudzums ir audzis par apmēram trešdaļu, un
gandrīz 60 procenti no monitoringa laukumos atrastajiem atkritumiem ir
plastmasa.
Eiropā katru gadu patērē 1,62 miljonus tonnu plastmasas
maisiņu, Latvijā – 3,05 tūkstošus tonnu. Plastmasas iepakojums veido
trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem. Turklāt plastmasas sadalīšanās
dabā var ilgt vairākus simtus gadu. Tas nozīmē, ka visa plastmasa, kas
saražota, uz zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadedzināta,
noārdot ozona slāni.
Līdz 2025. gadam vismaz 55 procenti
mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā,
to paredz noteikumi Eiropas Savienībā. Līdz 2030. gadam šim rādītājam
jāpalielinās līdz 60 procentiem, bet līdz 2035. gadam – līdz 65
procentiem. Līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65 procenti iepakojuma
materiālu, bet līdz 2030. gadam – 70 procenti. Dažādiem iepakojuma
veidiem – papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam, kokam –
noteikti atšķirīgi mērķrādītāji.
Saskaņā ar “Eurostat” informāciju
2016. gadā Latvijā pārstrādāti nepilni 30 procenti atkritumu, bet vairāk
nekā 70 procenti nonāca poligonos. Likumprojekts paredz, ka 2035. gadā
poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10
procentu.
Iespējams, tas viss var kalpot kā pamudinājums katram
pašam kaut ko pasākt kopīgā mērķa labā. Ir vismaz pāris lietas, ko
noteikti var darīt jebkurš, piemēram, vairāk uzmanības pievērst
atkritumu šķirošanai, censties lietderīgi un ar apdomu izmantot pārtikas
produktus, tāpat viena no vienkāršākajām lietām ir maksimāli samazināt
plastmasas maisiņu lietošanu ikdienā.
Mūsdienās ir neaptverami plašs
dažādu auduma maisiņu un tašiņu piedāvājums, tās noteikti varēsiet
piemērot savu iepirkumu ievietošanai.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
