Trapenes pagasta zemnieku saimniecībā “Skapari” pamatnozare ir piena lopkopība.
Trapenes pagasta zemnieku saimniecībā “Skapari” pamatnozare ir piena lopkopība. Tās saimnieks Valdis Liepiņš uzskata, ka ir jāstrādā jebkādos apstākļos, jo citas alternatīvas laukos nav.
V. Liepiņš apsaimnieko 62 hektārus zemes. “Skaparos” ir 24 slaucamas govis un jaunlopi. “Šogad par ražu nevar sūdzēties. No hektāra novācām apmēram 30 centneru graudu un 20 tonnu kartupeļu. Domāju, ka ziemai lopbarības pietiks. Bija karsta un sausa vasara, tāpēc sienu pļāvām jau jūnijā. Ir skābbarība rulonos, ko palīdzēja sagatavot Ilzenes pagasta zemnieku saimniecība “Riekstiņi”,” stāsta V. Liepiņš.
Pienu “Skaparu” saimnieki pārdod akciju sabiedrībai “Valmieras piens”. Pagājušajā gadā izslaukums no vienas govs bija 5600 litru. Saimniecībā strādā ģimene un viens algots strādnieks. Tiek izmantota pašu tehnika, izņemot skābbarības rulonu tinēju un labības kombainu. Ir firmas “DeLaval” slaukšanas iekārtas un piena dzesētājs. Šovasar uzbūvēta novietne tehnikai. “Neturu dažādu šķirņu govis, jo atzīstu “Latvijas brūno”. Šī šķirne vislabāk atbilst mūsu apstākļiem,” saka V. Liepiņš.
Zemniekiem nav skaidrības
Viņš vērtē, ka šis gads piena lopkopībā nav bijis veiksmīgs. “Pavasarī par pussantīmu pazemināja piena iepirkuma cenu. Šķita, ka tas nav daudz, bet, rēķinot no kopējā izslaukuma, mēs pazaudējām lielu summu,” akcentē V. Liepiņš.
Vectēva saimniecību “Skaparus” viņš pārņēma 1992.gadā. “Desmit gadus esam strādājuši. Nezinu, kā būs, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Uzskatu, ka zemniekiem nav skaidrības, kā būs, ja tajā iekļūsim. Ir grūti spriest, vai saņemsim nepieciešamo kvotu skaitu, lai varētu palielināt ražošanas apjomus. Domāju, ka grūti būs tiem saimniekiem, kas pašlaik sāk attīstīt saimniecību, bet izputēs tie, kam ir tikai dažas govis. Tiem jau tagad piena kombināti paredz “dabīgu nāvi” ar noteiktajām augstajām prasībām un niecīgo samaksu,” pauž V. Liepiņš.
Viņš atzīst, ka sausums saimniecībā šovasar nav radījis lielus zaudējumus. Lopbarībai pļaujamās zāles platības pietika. Tomēr saimnieks ir pieteicies kompensācijai par govīm. “Sausuma radīto kompensāciju izmaksai ticēšu tikai tad, kad šo naudu būšu saņēmis. “Skaparu” zemes kadastrālā vērtība ir viena no augstākajām Trapenes pagastā – vidēji 50 balles hektāram. Slapjā laikā tā neizslīkst, jo ir meliorēta, bet sausā laikā neizkalst. Septembrī daudzi saimnieki sāka barot lopiem ziemas barības sagatavotos krājumus, bet man vēl bija seši hektāri āboliņa atāla, ar to varēja iztikt līdz oktobra sākumam,” saka V. Liepiņš.
Skrien Eiropai pa priekšu
Viņam rūp zemnieku nākotne, kad Latvija būs iestājusies ES. “Valmierā apmeklēju semināru, kur piedalījās arī zemnieks no Francijas. Francija ir ES no tās dibināšanas. Viņi, lai sasniegtu šodienas prasības, saimniecību ir attīstījuši vairākus gadu desmitus, bet mums to prasa izdarīt divos gados. Franči saprata, ka galvenais nav modernizācija – jaunas slaukšanas iekārtas un tehnika, mazgājamas sienas kūtīs, bet prasme nodrošināt augstākās kvalitātes piena produkciju. Modernizāciju var veikt pēc tam. Bet mums ir otrādi, jo Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un citi dienesti skrien Eiropai pa priekšu,” spriež V. Liepiņš.
“Vasarā speciālisti man jautāja, cik līdzekļu šogad ieguldīšu kūts remontā, lai tā atbilstu ES prasībām? Cik varēšu, tik darīšu. Kredītus bankās neņemu, cenšos iztikt ar saviem līdzekļiem. Darbs ir nežēlīgs. Vasarā nākas strādāt vismaz 18 stundu diennaktī. Pašlaik lieku pamatus darbam, kas augļus nesīs nākotnē. Ja tiešām saņemsim ES subsīdijas, tad varēs attīstīties. Pretējā gadījumā būs grūti. No deviņdesmito gadu sākuma degvielas cena ir stipri palielinājusies, bet piena iepirkuma cena tikai samazinājusies,” vērtē V.Liepiņš.
Saimniekot traucē birokrātija
Viņš norāda, ka vislielākās problēmas saimniekošanā sagādā birokrātija, daudzo dokumentu noformēšana un nesakārtotā likumdošana.
“Nākas algot grāmatvedi, jo pats nevaru visu pagūt. No šī gada saražotajai produkcijai ir 18 procentu pievienotās vērtības nodoklis. Ir jāaizpilda tik daudz dažādu veidlapu, lai varētu noformēt attaisnojošus dokumentus,” sūrojas saimnieks.
V. Liepiņš uzskata, ka zemniekiem vajadzētu maksāt tikai nekustamā īpašuma nodokli. “Tagad mūs pielīdzina uzņēmējam. Uzņēmumu reģistrā kā zemnieku saimniecības reģistrējas arī dažādi mazie uzņēmumi un firmas. Vajadzētu to beidzot sakārtot. Ir izskanējusi doma, ka nākotnē zemnieku saimniecību vispār nebūs. Savu saimniecību varēs reģistrēt kā sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai komercuzņēmumu. Bet tiem katram ir sava specifika, plusi un mīnusi,” secina V. Liepiņš.
Viņš ir apmierināts, ka jaunais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze sola turpināt eksministra iesākto.
“Gribētos, lai jaunā valdība ir stabila, lai kritiski nenomelnotu viens otru un prastu sastrādāties. Ja tiešām tajā ir tādi profesionāļi, kā lielās ministru prezidents Einars Repše, tad lai tik strādā,” vēl V.Liepiņš.
