Cilvēki spītīgi dedzina kūlu, lai gan zina par nodarīto postu.
Cilvēki spītīgi dedzina kūlu, lai gan zina par nodarīto postu
Ja redzam ugunsdzēsēju mašīnu traucamies kādā virzienā, diezgan droši varam apgalvot, ka tā dodas dzēst kūlas ugunsgrēku. Lai gan pērnās zāles degšanas gadījumu kļuvis mazāk, tomēr šī “sērga” turpinās, turklāt Alūksnes rajonā tā sākusies agrāk nekā citus pavasarus.
“Jo agrāk kļūst silts un sauss, jo agrāk sākas kūlas dedzināšana. Raksturīgi, ka ne tikai pilsētās, bet arī lauku apvidos pērnā zāle deg tieši apdzīvotās vietās vai to tuvumā. Proti, kūlas ugunsgrēku skaits ir tieši proporcionāls iedzīvotāju skaitam. Lai samazinātu šo negadījumu skaitu, dienesta darbinieki līdzīgi kā pērn sadarbībā ar valsts un pašvaldības policiju rīko reidus,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
Viņš atzīst, ka profilaktiskiem pasākumiem ir būtiska ietekme, lai mainītu cilvēku domāšanu. Var biedēt ar bargiem sodiem, bet svarīgāk panākt, lai būtu izpratne par to, kādu postu kūlas degšana nodara dabai, cilvēkiem un viņu īpašumiem. “Liesmās sadeg visa dzīvā radība, kas ir pērnajā zālē. Tie ir galvenokārt kukaiņi, kas ir barība putniem, kā arī tiek izpostīta vide putnu ligzdošanai uz zemes. Turklāt starp tiem ir retas putnu sugas – brūnās čakstes un čikstītes,” norāda Madonas reģionālās Vides pārvaldes Alūksnes nodaļas vadītājs Aldis Verners. Viņš secina, ka cilvēki to zina, tomēr dedzina pērno zāli. “Ja gribam izskaust šo “tradīciju”, tad nevajadzētu debatēt arī par ierobežotu kūlas dedzināšanu vietās, kur it kā citādi nevar. Es to noteikti neatbalstu, jo ir arī citi veidi, kā sakopt nepieejamas vietas,” uzsver A.Verners.
