Dzīvojam sabiedrībā, tāpēc konflikts jārisina civilizēti. Neesam dzīvnieki, lai dusmu brīdī būtu tikai instinktu vadīti.
Dzīvojam sabiedrībā, tāpēc konflikts jārisina civilizēti. Neesam dzīvnieki, lai dusmu brīdī būtu tikai instinktu vadīti.
Brīdī, kad attiecībās iet vaļā pirmais vai kārtējais strīds, gaiss kļūst teju taustāmi elektrizēts. Apbrīnojami, cik spēcīgas ir negatīvās emocijas, kas skaļā vai gluži pretēji – klusējošā – veidā gāžas pār cilvēkiem. Diemžēl no tām nevienam nav iespējams izvairīties, vien atliek noskaidrot, kā tajās nostāvēt, kādi ir tās cēloņi. Ja izdodas, attiecības kļūst tikai stiprākas.
Attiecības prasa laiku
“Raugoties no emocionālā viedokļa, konflikts sevī nes milzīgu potenciālu. No vienas puses, tās ir dusmas, agresija, neapmierinātība, bet aiz tā var saredzēt, piemēram, vajadzības, kas nav bijušas piepildītas. Konflikti attiecībās dod sava veida attīstības uzdevumus. Tie ir kā krīze, kuru pārvarot cilvēki satuvinās. Ja strīds tiek konstruktīvi atrisināts, abi sāk labāk saprast viens otru, zināt – ja darīšu tā, tas partneri sāpinās,” stāsta ģimenes terapeits Sandis Ratnieks, ar kuru mēģinām izpētīt strīda spurainās un asās dabas anatomiju.
Viens no galvenajiem konfliktu izraisītājiem ir atšķirības, kuras partneri tā pa īstam sāk pamanīt, zaudējot “rozā brilles”, kad pēkšņi var kaitināt, kā otrs izspiež zobu pastu, ķemmē matus vai noliek zeķes. “Iemīlēšanās periods ilgst aptuveni 18 mēnešu. Šajā laikā cilvēks ir uz tik spēcīga emocionālā viļņa, ka nespēj saskatīt dažādas lietas. Vajadzīgs laiks, tāpēc ir labi, ka cilvēki pietiekami ilgi viens otru pazīst, līdz pieņem tālejošus lēmumus,” pārliecināts ģimenes terapeits.
Pat zāle vairs neaug
Neapmierinātība, iekšēja “gruzdēšana” un dusmas attiecībās var izpausties ar dažādu intensitāti. Ne vienmēr strīdus izdodas konstruktīvi atrisināt. “Nereti cilvēki sāk kliegt viens uz otru, jo ir sajūta, ka partneris nedzird. Tomēr, kad abi kliedz, neviens nevar sadzirdēt. Tālāk konflikts var attīstīties, kad partneri ķeras klāt savstarpējiem apvainojumiem. Īpaši kaitīgi ir apšaubīt otra dzimumidentitāti, piemēram, pateikt – tu neesi vīrietis, bet lupata! Tas ir labākais veids, kā iznīcināt attiecības – pēc šādiem konfliktiem pat zāle neaug!” pārliecināts Sandis, atgādinot, ka mēs visi dzīvojam sabiedrībā, tāpēc jārīkojas socializēti. “Nevaram visu, ko domājam un jūtam, izgāzt pār otru! Svarīgi spēt noformulēt, kā jūtamies, jo tā iegūstam varu pār emocijām. Ar to cilvēks atšķiras no dzīvnieka, ka spēj valdīt pār sevi, paredzēt savas rīcības sekas, nevis ļauties instinktiem un rīkoties spontāni.”
Kad otrs sāk kaitināt
“Katram ir atšķirīga pieredze, ar ko ieejam attiecībās. Iespējams, tā nedrīkst salīdzināt, bet, lai vadītu automašīnu, vajadzīgas tiesības, tomēr, lai nodibinātu ģimeni un laistu pasaulē bērnus, neko neprasa. Aplami pieņemt, ka mēs šīs lietas dabīgi protam un pietiek tikai ar mūsu labo gribu. Veidojot attiecības, jāzina, ka būs grūti, taču, ja vēlēsimies būt kopā, viss izdosies,” stāsta Sandis, atklājot pāra veidošanās sarežģītos procesus, kuros neiztikt arī bez strīdiem un konfliktiem. Uzmanīgi vērojot, ieklausoties un komunicējot, tos gan var mazināt un saprātīgi vadīt, tomēr pastāv zemūdens akmeņi, uz kuriem daudziem paslīd kāja. Piemēram, negatīvās enerģijas uzkrāšana. “Tas ir kā konflikta noliegums – it kā viss kārtībā, bet ar laiku attīstās sajūta, ka otru nevaru ciest un kaitina viss, ko viņš dara. Šādā stāvoklī vajadzīgs ļoti maz, lai izceltos aizvien jauni konflikti, kaut pašiem nav īsti skaidrs, par ko viņi strīdas. Šo ķīviņu patiesais iemesls ir apspiestas negatīvās emocijas, kad neesmu spējis otram pieņemamā veidā pateikt, kas kaitina,” norāda S.Ratnieks.
Svarīga attiecību “tehniskā apskate”
Sarunas par negatīvajām emocijām nekad nav bijušas ērtas, jo rada lielu iespēju cilvēkiem tik raksturīgajiem pārpratumiem un pārspīlējumiem. “Bīstams moments – man taču otram būs jāpasaka, kā viņš mani sāpinājis. Bieži nodarām viens otram pāri un ievainojam partnera jūtas, kuras šādi ar laiku var iznīcināt, tāpēc svarīgi runāt. Tomēr baidāmies paust, ko domājam un jūtam, jo tas varētu mainīt otra cilvēka attieksmi pret mums. Vajadzīgas iemaņas, lai pateiktu, neuzbrūkot partnerim, bet informējot viņu. Konstruktīvs risinājums neizdodas arī tad, ja otrs dzirdēto uztver kā milzīgu aizvainojumu.”
Attiecību “tehniskā apskate” vajadzīga ik palaikam, kad svarīgi jautāt, kas ar mums notiek. “Dažkārt ir sajūta – kaut kas īsti nav, – tāpēc tā vietā, lai izliktos, ka viss kārtībā, vajadzētu mēģināt jautāt un saprast, vai neesmu otru sāpinājis,” mudina ģimenes terapeits.
“Attiecību dziļums atkarīgs no tā, cik lielā mērā otrs vēlas atvērties un uzticēties. To nedrīkst sabojāt, jo neuzticēšanās iznīcina. Svarīgi, cik lielā mērā partneri saprot un spēj apmierināt viens otra vajadzības, kā arī saprast un runāt par tām.
