“Pieņemiet mani tādu, kāds esmu,” saka alūksnietis Rūdolfs Šmits. Rūdolfs mācās E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā 11.klasē.
“Pieņemiet mani tādu, kāds esmu,” saka alūksnietis Rūdolfs Šmits. Rūdolfs mācās E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā 11.klasē. Jau 11 gadus viņš dejo sarīkojumu deju kolektīvā “Virpulītis”, bet pūtēju orķestrī spēlē saksofonu. “Nedomāju, ka man ir mūziķa talants, bet man tas patīk. Uzskatu, ka visu var panākt ar cītīgu darbu,” saka Rūdolfs.
Sevi viņš raksturo kā nosvērtu un atraktīvu jaunieti. “Nekad nepieņemu pārsteidzīgus lēmumus, visu kārtīgi pārdomāju, tāpēc mans moto ir – septiņreiz nomēri un vienreiz nogriez. Patīk vientulība, bet nekad neatsakos no labas sabiedrības. Mani var aizkaitināt ar vārdiem. Vienmēr uzklausu un izvērtēju kritiku,” viņš atzīst.
“Vasarā man patīk pastaigāties pa pilsētu un parku. Kā visiem jauniešiem, patīk skatīties filmas televīzijā. Lasu žurnālus “Auto Moto” un “Klubs”, klausos dažādu mūziku, tikai ne smago metālu. Mana vājība ir motocikli, tāpēc brīvajā laikā labprāt braucu ar savu motociklu. Vasarā viens pats ar moci esmu iecerējis apciemot draugus. Kopējais ceļš būs apmēram 50 kilometrus garš,” stāsta Rūdolfs.
“Domāju, ka mūsdienu cilvēki dzīvo bez emocijām, jo pasaule to neļauj. Ja ļaujas emocijām, var nodarīt lielu ļaunumu sev. Manuprāt, šodien valda bara instinkts. Kaitina, ka meitenes runā kā mazi bērni un uzdod stulbus jautājumus – cik tev bijušas meitenes un tā tālāk. Patīkami, ka mūsdienu cilvēki ir sabiedriski un brīvi,” atzīst Rūdolfs.
Rūdolfa kvēlākais sapnis ir iestāties kādā augstskolā. “Nevēlos palikt dzīvot Alūksnes rajonā, jo šeit es nesaskatu nekādas attīstības iespējas. Varbūt tad, kad man būs mazbērni, viņi šeit varēs dzīvot kā cilvēki,” saka Rūdolfs.
