Alūksnes un Apes novados patlaban krīzes nodarbinātības programmā iesaistītie bezdarbnieki netiek izmantoti Latvijas – Igaunijas robežas joslas sakopšanā. Apes pašvaldība par šo iespēju gatavojas lemt novembrī, Alūksnes novada dome sola bezdarbniekus šajos darbos iesaistīt līdz gada beigām.
Trūkst informācijas par
darbiem
Alūksnes novada dome atbildību par bezdarbnieku nodarbinātību uzticējusi Mālupes pagasta pārvaldes vadītājai Ivetai Priedei. Viņa atzīst, ka pašvaldība varētu sūtīt bezdarbniekus sakopt pierobežas teritoriju. Taču pagaidām nevienam nav bijusi interese par to. “Labi, mūsu bezdarbnieki strādās robežas sakopšanā. Kas viņus uzraudzīs? Arī mūsu cilvēks? Man nav atsūtīts neviens pieteikums, ka Iekšlietu ministrija vai Valsts robežsardze gribētu mūsu bezdarbniekus izmantot darbos pierobežā. Kādam ir jāzina, kas tur ir darāms,” spriež I.Priede. Viņa atzīst, ka instrumentus darbam var iegādāties Eiropas Sociālā fonda finansētajā programmā. I.Priede uzskata, ka ministrijas un robežsardzes pārstāvjiem būtu jāinformē pašvaldība par to, kas ir darāms robežas joslas vai robežbūvju sakārtošanā. Nevar sūtīt bezdarbniekus, lai tikai viņi tur kaut ko dara.
Sievietes nevar cirst krūmus
Savukārt Apes novada pašvaldībai pagaidām nav bezdarbnieku, kurus varētu sūtīt robežas joslas sakārtošanai. Domes priekšsēdētāja Astrīda Harju noliedz masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka pašvaldība atsakās iesaistīt bezdarbniekus šajos darbos. “Lasīju informāciju, ka lielās pašvaldības par šo jautājumu gatavojas lemt tikai nākamgad, bet mēs to domājam darīt novembrī. Pašlaik pārsvarā strādā sievietes, kurām krūmu ciršana pierobežas joslā nebūtu piemērots darbs,” skaidro A.Harju. Viņa iepazinusi situāciju pierobežā un secina, ka šajā joslā ir saauguši ne tikai krūmi, bet arī lieli koki, kuri ir jānozāģē. Bez tehnikas tas nav izdarāms, taču grūti prognozēt, vai pašvaldības iegādātu motorzāģi var uzticēt bezdarbniekiem, kuri ar to nav strādājuši. Kas atbildēs par darba drošības noteikumu ievērošanu? Un kurš maksās par transportu, lai vestu bezdarbniekus uz robežu un atpakaļ?
Darbs robežas joslā
neatšķiras
Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere informē, ka valsts robežas joslas sakopšanā pašvaldības var norīkot bezdarbniekus, kuri saņem 100 latu stipendiju.
Šie darbi ne ar ko neatšķiras no citiem, kuros tiek izmantoti bezdarbnieki. “Tā ir tā pati programma, un tāpat kā bezdarbniekus nosūta uz “Spodru” vai citur viņus var nosūtīt robežas sakopšanas darbos. Izmantot transportu vai iesaistīt vietējos, piemēram, Veclaicenes, bezdarbniekus, par to jālemj pašvaldībai, kura ir darba devēja. Tā var izmantot 80 latus uz vienu darbavietu darbarīku un inventāra iegādei,” komentē V.Veļķere. Atlīdzību saņem arī darbu vadītājs. Ja šobrīd bezdarbnieki nav paredzēti darbam pierobežā, tad to var mainīt. V.Veļķere norāda, ka Valkas novada pašvaldība ļoti intensīvi izmanto bezdarbniekus, lai sakārtotu robežas joslas teritoriju. Tas liecina, ka viss ir atkarīgs no pašvaldības prasmes organizēt darbu bezdarbniekiem.
