Teiču rezervāts ir lielākā Baltijas mitraine, lielākais augstais purvs ar tik stingru dabas aizsardzības režīmu.
Teiču rezervāts ir lielākā Baltijas mitraine, lielākais augstais purvs ar tik stingru dabas aizsardzības režīmu. Teiču dabas rezervātā netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība, dabas resursu izmantošana un apmeklējums bez gida praktiski nav iespējams. Šoruden Teiču dabas rezervāta administrācija, kas pārvalda Teiču un Krustkalnu rezervātu, svin 20 gadu jubileju.
Teiču rezervāts dibināts 1982. gadā, jo Teiču purvs ir viena retajām vietām Latvijā, kas aizņem samērā lielu teritoriju (apmēram 16 000 hektāru), kuru cilvēks praktiski nav pārveidojis. Līdz ar to milzīgajā sūneklī mājvietu radušas daudz un dažādu putnu, kukaiņu, augu un dzīvnieku sugas.
Teiču purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur līdz šim atrasts mīkstais sfagns un klints andreja. No īpaši aizsargājamajiem augiem rezervātā atrasta arī dzeltenā dzegužkurpīte, platlapu cinna, gaišdzeltenā pūslene un citas. No Eiropā apdraudētām dzīvnieku sugām sastopams bebrs, lūsis, ūdrs, vilks un brūnais lācis. Šeit ir nozīmīga dzīvesvieta arī dažādiem bezmugurkaulniekiem (pavisam konstatētas 2878 sugas), īpaši purva tauriņu sugām, no kurām 26 ir pēcledus laikmeta.
Teiču purvs ir starptautiski nozīmīga caurceļojošo un ligzdojošo ar mitrājiem saistīto putnu dzīvesvide. No Eiropā apdraudētajām šeit konstatētas 52 putnu sugas, arī melnais stārķis, mazais ērglis, klinšu ērglis, lietuvainis, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte un pelēkā dzērve. Kā retums jāmin melnkakla gārgale. Šā putna siluets attēlots arī rezervāta emblēmā. Teiču purvs ir nozīmīga vieta rubeņu riestiem, kā arī atpūtas un barošanās vieta dzērvēm un zosīm.
Slēpj daudz kalcifīlu avotu
Krustkalnu rezervātā Madonas – Trepes vaļņa pakājē izplūst virszemē daudz kalcifīlu avotu. Tas dod iespēju augt augiem, kam ir nepieciešamas ar kaļķi bagātas augsnes. No īpaši retajām sugām tur sastopama pļavu linlape, dzeltenā akmeņlauzīte un trejziedu madara. No aizsargājamajām sugām – dižā aslape, rūsganā melncere, Lēzeļa lipare un citas.
Krustkalnu rezervāts pašreiz ir vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama Sibīrijas mēlziede un kamolainā ežgalvīte. No Eiropā apdraudētajām putnu sugām Krustkalnu rezervātā konstatētas 29, arī Urālpūce un melnais stārķis. Rezervātā saglabājušās samērā vecas mežaudzes, tādēļ tur konstatēta diezgan liela trīspirkstu dzeņu un baltmugurdzeņu populācija.
Neskarto dabu var apskatīt
Rezervātus dibina vietās, kur saglabājušās cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas, retas, aizsargājamas un izzūdošas sugas, lai to saglabāšanai nodrošinātu pēc iespējas dabiskākus apstākļus.
Teiču un Krustkalnu dabas rezervāti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās jāsaglabā dabas vērtības un dabiskie procesi pēc iespējas netraucēti. Tāpēc rezervātos netiek pieļautas tādas darbības, kuras var kaut kādā veidā nelabvēlīgi ietekmēt ekosistēmas. Lai to nodrošinātu, nepieciešama šo teritoriju kontrole un uzraudzība.
Rezervātu teritoriju apmeklēšana (bez gida) un jebkādu dabas resursu izmantošana ir stingri ierobežota. To kontrolē vides inspektori, kuri ir atbildīgi par rezervātu dabas aizsardzību pret jebkādām nevēlamām ietekmēm.
Inspektoru pienākumos ir nepieļaut šo aizsargājamo teritoriju nelikumīgu apmeklēšanu, ogošanu, zvejošanu un mežu ciršanu, jo šādas neatļautas darbības ne tikai tieši negatīvi ietekmē kādas dzīvnieku, putnu vai augu sugas, bet izraisa zemsedzes nomīdīšanu, piesārņošanu ar atkritumiem, kā arī purva un meža ugunsgrēku draudus.
Tomēr Teiču rezervāta administrācija priecājas par ikvienu interesentu, kas vēlas apskatīt neskarto dabu. Pirms plānotā apmeklējuma gan jāpiesakās trīs dienas iepriekš un rezervātus varēs aplūkot gida pavadībā pa speciāli izveidotām takām. Daudzi pilsētnieki, īpaši bērni, tur redzēs neskartas dabas burvību, pat mežonību.
Rezervāts vēl augs
Iecerēts, ka turpmākajos gados Teiču rezervātu vēl palielinās. Paredzēts iegādāties mitros mežus un purvus, kas saistīti ar Teiču dabas rezervātu, atrodas blakus tā robežām, bet pieder citiem īpašniekiem.
Administrācija vēlas saglabāt briestaudzes un pāraugušas mežaudzes, kas robežojas ar Teiču dabas rezervātu un kurās pēdējos 10 līdz 20 gados nav veikta mežizstrāde, vēlas paplašināt reto un aizsargājamo putnu ligzdošanas biotopus, kā arī mitrājus, kas hidroloģiski un ekoloģiski saistīti ar Teiču purvu. Ja īpašnieks jau paspējis mežu nocirst, vairs nav nekādu cerību to pārdot Teiču rezervāta administrācijai. To varēs pieņemt tikai kā dāvinājumu.
Darbinieki cer, ka arī nākamajās paaudzēs Teiču un Krustakalnu rezervāts būs kā neskarta sala.
Apmeklējuma iespējas
n Maršruts uz Siksalu, kas ir minerālzemes sala purva vidū ar vecticībnieku sādžu un skatutorni, aplūkot tipisku augstā purva ainavu, kā arī mērot šķēršļotu kājnieku taku pa dažāda veida mitrājiem (2,8 kilometri).
n Piedāvā 20 kilometru automaršrutu gar purva dienviddaļu. Šajā maršrutā paredzēta putnu novērošana to barošanās un atpūtas vietās migrāciju laikā rezervāta aizsargjoslā, apskatīt Austrumlatvijai raksturīgās vēsturiskās lauku sētas un purva krastu, daudzveidīgas ekosistēmas nelielā teritorijā.
n Mazas interesentu grupas var iepazīt purva ezerus, daudzveidīgu dažādu purva tipu veģetāciju, vecas mitrās mežaudzes, ornitoloģiskus, botāniskus vai entomoloģiskus objektus. Nelielai apmeklētāju grupai piedāvā labiekārtotu naktsmītni ar saunu un garāžu Murmastienē.
