Valsts pārvaldes struktūru reforma nozaru reģionālos centrus veido Gulbenē, Madonā, Valmierā un Rēzeknē, tāpēc Alūksnē samazinās valsts iestādēs nodarbināto skaits.
Valsts pārvaldes struktūru reforma nozaru reģionālos centrus veido Gulbenē, Madonā, Valmierā un Rēzeknē, tāpēc Alūksnē samazinās valsts iestādēs nodarbināto skaits.
Veterinārajā pārvaldē paredz samazināt divas štata vietas. Lauksaimniecības departamentā pakāpeniski atbrīvoja sešus inženiertehniskos darbiniekus un septiņus strādniekus. Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Alūksnes rajona filiālē jau ir par diviem darbiniekiem mazāk, un paredzams, ka atbrīvos vēl septiņus līdz desmit cilvēkus. Pāris darbinieku jau ir atbrīvoti Gulbenes Vides veselības centra Alūksnes teritoriālajā daļā, un bez darba var palikt līdz 14 cilvēku. Tāpat mazāk strādājošo būs Centrālās statistikas pārvaldes Alūksnes rajona daļā un Naturalizācijas pārvaldes Gulbenes reģionālās nodaļas Alūksnes filiālē.
Ir redzams, ka bez darba paliek daudz iedzīvotāju. Tiesa, bezdarbnieku skaits valstī nepalielinās, jo reģiona centrā administratīvo darbinieku ir vairāk. Turklāt alūksnieši brauks uz Rēzekni, Gulbeni, Madonu un Valmieru, lai saņemtu dokumentus un noskaidrotu diskutējamus jautājumus. Apgalvo, ka visi valsts pakalpojumi iedzīvotājiem saglabāsies. Pieredze liecina, ka problēmas vai strīdīgas situācijas risina tikai priekšnieki centros. Tāpat ir jābrauc uz Valmieru, lai reģistrētu uzņēmējdarbību.
Psiholoģiski iedzīvotājus ietekmē ekonomiska pamatojuma trūkums reģionalizācijai. Daudzi labi atceras 1962.gadu, kad Alūksne bija Gulbenes rajonā un izjuta sadales “pēc pārpalikuma principa” sekas. Tagad pilsētas iedzīvotāji tāpat vērtē reģionalizāciju. Pašvaldību lietu pārvaldes speciālisti mierina, ka varēs sazināties ar datoru palīdzību. Perifērijas iedzīvotājiem ir nepieciešams runāt ar cilvēku, kas viņu uzklausa un saprot. Iespējams, ka valsts iegūst līdzekļu ekonomiju. Bet izmaksas, ko sedza valsts, tagad maksās iedzīvotāji.
Reģionalizācija neveicina uzņēmējdarbības attīstību Alūksnes rajonā. Lai uzsāktu ražošanu, ir jāsaskaņo darbība ar vairākām institūcijām. Ja visus valsts pakalpojumus nevarēs saņemt Alūksnē, tad cilvēki strādās un uzsāks biznesu tur, kur tas ir iespējams. Vājas uzņēmējdarbības rezultātā samazinās valsts nodoklis. Valsts iestādēs nodarbināto skaita samazināšanās ietekmē iedzīvotāju ienākuma nodokli un līdz ar to pašvaldības finansējumu. Tas nozīmē, ka mazāks būs Valsts ieņēmumu dienesta darba apjoms. Var prognozēt, ka arī šajā iestādē samazinās strādājošo skaitu. Ir struktūras, kas ražo vai sniedz pakalpojumus, un ir struktūras, kas šīs iespējas nodrošina. Starp tām ir vajadzīgs līdzsvars.
Sāpīgi, ka ministrijas un departamenti neinformē un nekonsultējas ar pašvaldībām. Ja uzklausītu mūsu viedokli un veidotos dialogs, tad alūksniešiem nebūtu jābrauc uz piecām vietām, kur var saņemt valsts iestāžu pakalpojumus. Ir runāts ar ministriju un departamentu darbiniekiem un sūtītas vēstules. Bieži valsts institūcijas pat neatbild likumā noteikto 15 dienu laikā. Tāda ir attieksme pret pašvaldībām un iedzīvotājiem, kam prasa ievērot likumus.
Vai valsts būs stipra, ja būs stipras ministrijas un departamenti? Stipru valsti veido materiāli nodrošināti iedzīvotāji. Tas ir pašvaldību un valsts labklājības pamats. Grib valsti veidot no galvas, bet galva bez stabila ķermeņa nevar pastāvēt.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāju Guntārs Bērziņš
