Mālupes pagastā SIA “EkoGrans” ražo salmu granulas, kuras eksportē uz Igauniju, Zviedriju un Somiju. Ražošanas procesu nodrošina viens pats firmas īpašnieks Nauris Isaks, kurš granulas sāka ražot augustā.
“Ideja radās, kad ģimenes draugi, kuriem mājās ir granulu apkures katls, interesējās par iespēju lētāk iegādāties granulas. Internetā atradu informāciju par salmu granulām, kuras ir lētākas nekā skaidu granulas. Turklāt tās var izmantot ne tikai apkurei, bet arī pakaišiem gan zirgiem, gan mazajiem mājdzīvniekiem – kāmjiem, jūras cūciņām. Latvijā tiem izmanto skaidu granulas, bet salmu granulas labāk uzsūc mitrumu, turklāt veidojas labs mēslojums,” stāsta N.Isaks.
Projektu īstenot viņš sāka pērn, kad projektam granulu ražošanas iekārtu iegādei tika apstiprināts Eiropas fonda finansējums. Tagad daudz ir ieguldīti savi līdzekļi, ņemot kredītu bankā. Vispirms tika atjaunota ēka, kurai vajadzēja pacelt jumtu augstāk, lai būtu vieta iekārtām. Pavasarī tās tika piegādātas un varēja uzstādīt. Pēc tam atlika gaidīt labības novākšanas sezonu, lai savāktu salmu rulonus, no kuriem tiek ražotas granulas. “Iegādājos traktoru, rulonu presi un piekabi, lai varētu savākt uz lauka atstātos salmus. Par to vienojos ar vietējiem zemniekiem, bet tie ir jāvāc pašam, jo apkārtējām zemnieku saimniecībām nav pietiekami daudz cilvēkresursu. Labības novākšanas laikā grūti atrast vēl cilvēku, kas varētu presēt salmus,” skaidro N.Isaks. Viņš ir pateicīgs zemniekiem par labo sadarbību un riska uzņemšanos. Sausus salmus savākt operatīvi bija grūti, bet atstāt uz lauka nevar, jo rastos grūtības apstrādāt zemi.
Salmu granulas ir lētākas
Lai gan ražotnei ir pievests daudz salmu rulonu, N.Isaks norāda, ka to apjoms nav liels. Pagājušajā rudenī nebija labvēlīgi laika apstākļi, bet salmus nav paredzēts kaltēt. “Cenu starpība ar skaidu granulām rodas tieši tāpēc, ka salmi nav jākaltē. Bet skaidu kaltēšanai patērē daudz elektroenerģijas,” salīdzina N.Isaks. Viņš skaidro, ka sevišķi liels pieprasījums pēc salmu granulām ir Skandināvijas valstīs, kur tās izmanto pakaišiem zirgu fermās. Zirgi ir jutīgi pret putekļiem, bet granulas neput kā vaļēji salmi. Turklāt ražošanas procesā granulas uzkarst līdz 80 grādu temperatūrai, tāpēc tiek arī dezinficētas, iznīcinot pelējuma baktērijas. “Salmu granulas var izmantot apkurei. Tiesa, no tām rodas daudz pelnu, tāpēc privātmājās, kur sadedzina līdz 10 tonnām granulu gadā, tās lietot nav lietderīgi. Taču lielos apjomos izmantot ir izdevīgi, jo salmu granulu tonna ir par 20 līdz 30 latiem lētāka nekā skaidu granulas,” uzsver N.Isaks. SIA “EkoGrans” nav mēģinājusi startēt konkursos, piedāvājot granulas apkurei lieliem uzņēmumiem, jo ražošana tikko sākta.
Nepieciešams palielināt jaudu
Bija plānots, ka mēnesī saražos 100 tonnas granulu, bet tagad iznāk stipri mazāk, jo iekārtu jauda nav tāda, kāda ir paredzēta. Granulas tiek fasētas 16 kilogramu celofāna maisos, kurus sakrauj uz paletēm, uz katras – tonnu granulu. “Šobrīd granulas fasē mazos iepakojumos, jo tiem ir labāka cena. Pēc granulām atbrauc pakaļ, un atliek tās iekraut mašīnā,” norāda N.Isaks. Viņš ir beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnbūves fakultāti. Pēc augstskolas beigšanas vairāk nekā 5 gadus N.Isaks strādāja Rīgā kādā būvniecības firmā. Protams, tagad tehniskās zināšanas noder. “Ja itāļu ražošanas iekārtām vajag kaut ko pilnveidot, varu pats pārtaisīt. Taču ir acīmredzams, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt. Tāpēc esmu sazinājies ar iekārtu izplatītājiem, lai brauc un skatās, kāpēc tās nestrādā ar paredzēto jaudu,” atzīst N.Isaks. Iespējams, ka problēmas rada nepietiekama elektriskās strāvas jauda, taču to palielināt būtu grūti, jo vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, turklāt vēl jāgaida apmēram pusgads. “Pavasarī visus salmu rulonus būšu pārstrādājis granulās, un vajadzēs atkal gaidīt augustu. Tiesa, granulas var gatavot arī no siena,” saka N.Isaks.
