Kopš 1999.gada Latvijā ir bilingvālās izglītības modelis, kura mērķis ir piecu gadu laikā divvalodīgajās skolās pāriet uz latviešu mācību valodu.
Kopš 1999.gada Latvijā ir bilingvālās izglītības modelis, kura mērķis ir piecu gadu laikā divvalodīgajās skolās pāriet uz latviešu mācību valodu. Alūksnes rajonā ir divas skolas, kur skolēni mācās bilingvāli – Alūksnes vidusskola un Pededzes pamatskola.
Alūksnes vidusskola ir divplūsmu skola kopš 1999.gada. “Pirms diviem gadiem, kad Alūksnē likvidēja karaspēka daļu, skolā krasi samazinājās skolēnu skaits. Kritiskā stāvokļa dēļ izveidojām divplūsmu skolu. Pašlaik skolā visas klases atsevišķus priekšmetus mācās bilingvāli. Pamatskolas klases krievu valodā apgūst ķīmiju.
Skolotājiem, kas mācību stundas vada latviešu valodā, ar valodu nav problēmu, jo viņiem latviešu valoda ir dzimtā. Tie skolotāji, kam dzimtā valoda ir krievu, stundas bilingvāli nevada,” stāsta Alūksnes vidusskolas mācību pārzine Svetlana Akmentiņa.
Bez latviešu valodas nevarēs
Alūksnes vidusskolas skolotāja Ilona Apsīte, kas bilingvāli māca fiziku un matemātiku, atzina, ka vecāko klašu audzēkņiem reti vajag paskaidrojumus krievu valodā.
“Ir teicieni, ko vajag izskaidrot, bet tādu nav daudz. Reizēm skolēni pierakstos pusi vielas raksta latviešu, pusi – krievu valodā. Man pret to pretenziju nav. Galvenais, lai bērns pats saprot. Ja literatūra ir krievu valodā, ļauju rakstīt referātus krieviski. Bērni labprāt vielu apgūst latviešu valodā, jo apzinās, ka augstskolā arī tā būs,” saka I. Apsīte. Daiga Kozule latviešu valodu cittautiešiem Alūksnes vidusskolā māca jau astoto gadu.
“Krievu bērniem, apgūstot latviešu valodu, ir grūtības, jo gramatika ir sarežģīta. Stundās daudz strādājam grupās, veidojam dialogus par aktuālām tēmām un izspēlējam dažādas sadzīves situācijas, jo galvenais nav perfekti apgūta gramatika, bet prasme kontaktēties. Ar piemēra palīdzību cenšos bērniem iemācīt likumu, nevis otrādi. Strādāt ar krievu tautības bērniem ir interesantāk, jo viņi ir dzīvāki, runīgāki, atvērtāki un brīvāki,” saka D. Kozule.
Latviski mācās labprāt
Alūksnes vidusskolā apmēram divi simti bērnu mācās krievu plūsmā. “Gandrīz puse mācību stundu notiek latviešu valodā. Man ir daudz latviešu draugu, tāpēc skolā nav grūtību ar valodu. Ģimenē runājam gan krieviski, gan latviski,” stāsta Alūksnes vidusskolas 12.klases skolniece Jūlija Kudrjašova.
8.klases audzēkne Dominika Preimane atzina, ka latviešu valodā apgūt matemātiku viņai būtu grūti. “Bilingvāli mācāmies darbmācību, mājturību, mūziku, sportu un vizuālo mākslu, bet mācīties latviešu valodā algebru man būtu sarežģīti,” saka jauniete. 8.klases audzēknei Mariannai Piculai patīk, ka mācības ir latviešu valodā.
“Pēc tautības esmu rumāniete. Man patīk latviešu valoda. Ģimenē ar brāli daudz runājam latviski. Domāju, ka man nebūs problēmu ar latviešu valodu, kad pāriešu uz citu mācību iestādi,” meitene uzskata.
Latviski runā tikai skolā
Pededzē divplūsmu skola ir kopš 1990.gada. Krievu plūsmā mācās 88 bērni, bet latviešu – 34. “Pededzē dzīvo tikai 15 procenti latviešu. Vide, kur bērni vada ikdienu, ir krieviska, tāpēc latviešu valodu ieviest kā mācību valodu skolā vajag obligāti. Ir grūti strādāt, ja latviešu valodā bērns runā tikai skolā. Viņam daudz ir jāapgūst pašam, jo arī vecāki ir krievu tautības un nevar palīdzēt mācīties. Manuprāt, vecāku rūpes par to, vai bērns latviešu valodu apgūst vai ne, ir atkarīgas no vecāku inteliģences. Ja bērna vecāki ir bezdarbnieki, tad viņiem nerūp, vai bērns mācās valodu, bez kuras nākotnē nevarēs dzīvot,” uzskata Pededzes pamatskolas latviešu valodas pasniedzējs cittautiešiem Armands Vičaks.
