Septiņpadsmit Alūksnes rajona pašvaldības vienojušās par kopēju novada projektu. Pašlaik to sagatavo publiskai apspriešanai, kas paredzēta novembrī un decembrī.
Septiņpadsmit Alūksnes rajona pašvaldības vienojušās par kopēju novada projektu. Pašlaik to sagatavo publiskai apspriešanai, kas paredzēta novembrī un decembrī. Tad ar projektu varēs iepazīties pašvaldībās un bibliotēkās, kur katrs varēs izteikt savu viedokli un ierosinājumus.
“Tāda ir šo pašvaldību griba – apvienoties ap centru Alūksnē. Sasvstarpējās saites ir vēsturiski veidojušās. Gaujienas un Virešu pagasts bijis vairāk saistīts ar Smilteni, tāpēc vēlas pievienoties Smiltenes novada pašvaldībām. Pašvaldības ap Api secina, ka tās infrastruktūra nav tik attīstīta, lai pilsēta būtu novada centrs, tāpēc pārnākuši pie Alūksnes. Tagad vienīgi Ape paliek ārpus novadiem. Jāatzīst, ka nebūtu slikti, ja būtu arī Apes novads, jo septiņpadsmit pašvaldību veidota struktūra ir politiski grūti vadāma. Tomēr šobrīd galvenā ir vienošanās ievērot katras pašvaldības vēlmi, jo tā ir arī iedzīvotāju griba,” skaidro projekta vadītājs, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe.
Viņš uzsver, ka līdz šim nevienā novadā nav aptverti tik daudzi pagasti. Turklāt šī teritorija ir liela, bet reti apdzīvota. Tajā ir nedaudz vairāk nekā 21 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka Alūksnes novads, kurā ir gandrīz visas rajona pašvaldības, vairāk atbilst 33 vai 40, nevis 82 vai 102 novadu modelim. Tiesa, jebkurā gadījumā tas būs finanšu saņēmējs, nevis devējs.
“Alūksnes pilsētai nākamgad būs jāmaksā līdzekļi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, tātad šī nauda “izšķīdīs” novadā, bet tik un tā vajadzēs vēl papildu finansējumu,” secina A.Grūbe. Pededze un Liepna ir tālāk nekā novadu veidošanas projektos noteikts. Vajadzēs cīnīties par labu ceļu izbūvi, bet vismaz pagaidām nākamā gada valsts budžetā finansējums tam nav paredzēts.
“Galvenais, ka mums ir savs novada veidošanas variants. Pagaidām neko nemainīsim, jo ir skaidrs, ka novadā izdevumi nevis samazināsies, bet palielināsies. Reģionālās attīstības ministrs Ivars Gaters atzīst, ka tā tam ir jābūt, lai gan viens no administratīvi teritoriālās reformas izdevīguma nosacījumiem bija administratīvo izdevumu samazināšanās,” norāda A.Grūbe.
Viņš akcentē, ka Alūksnes novada projekts veidots tā, lai tajā uzlabotos iedzīvotāju apkalpošana. Lielāka administratīvā teritorija ļaus piedalīties starpvalstu projektos. Ir jau iestrādes sadarbībai ar Krieviju, Igauniju, Poliju, kā arī turpināsies kopējas aktivitātes ar Nīderlandes un Zviedrijas sadraudzības pilsētām.
