Jaunannā ir vienīgā medību pils Latvijā.
Jaunannā ir vienīgā medību pils Latvijā
Šogad paredzēts veikt projektēšanas darbus Jaunannas medību pils sakārtošanai, bet pagaidām nav zināms, kad varēs sākt būvdarbus. Tiem nepieciešams Eiropas Savienības fondu finansiāls atbalsts.
“Tā ir vienīgā valsts īpašumā esošā medību pils, kura ir celta tieši šim mērķim. Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš ir darījis daudz, lai to saglabātu. Pilij ir uzlikts jauns jumts, tāpēc ēka neiet bojā. Tajā paredzēts iekārtot mednieku un medību kolektīvu vadītāju skolu,” informē Latvijas Valsts mežu ģenerāldirektors Jānis Kinna.
Mednieki varēs mācīties
Tas nozīmē, ka Jaunannā būs mācību vieta medniekiem. J.Kinna uzsver, ka šī ēka ir ļoti skaista, turklāt atrodas piemērotā vietā. Viņš atzīst, ka medību ētika un labās tradīcijas gan medījuma dalīšanā, gan sagatavošanā ir jāsaglabā. “Tradīcijas ir jāmāca, jāattīsta un jāizkopj. Medības vairs nav gaļas sagāde, bet atpūta brīvajā laikā. Tāpēc nepietiek iemācīties medību noteikumus un nokārtot eksāmenu. Ir jāredz un jāizjūt skaistums gan individuālajās, gan kolektīvajās medībās,” skaidro ģenerāldirektors.
Vajadzīgs kapitālremonts
Pagājušā gada rudenī valdības komiteja neatbalstīja ieceri privatizēt medību pili Jaunannas “Mežtekās”. Šo īpašumu veido 1,35 hektārus liels zemes gabals, pils un kūts. Pamatojums privatizācijas atteikumam bija nepieciešamība pilī ierīkot mācību bāzi. A.Krēsliņš stāsta, ka pils atrodas pie meža, tāpēc rodas iespēja mācības apvienot ar apskates objektiem dabā. Pils jumta sakārtošanā ir ieguldīti
12 800 lati, bet ēkā ir nepieciešams kapitālremots. Lai telpas piemērotu mācību procesam, nepieciešami vairāk nekā 700 000 latu.
Saglabā arhitektūras pieminekli
Jaunannas medību pils ar telpām 438,8 kvadrātmetru platībā ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, bijušais barona Aksela fon Delviga īpašums. Medību pils celta pēc 1904.gada, kad tā nonāca barona pārvaldījumā. Interesantās celtnes arhitektūrā nav saskatāmas kāda konkrēta stila iezīmes. Rupji tēsto laukakmeņu mūrējums panāk svaigu un kontrastējošu iespaidu pretstatā 19.gadsimta otrajā pusē celtajām neogotikas un neoromānikas pilīm, kuru fasādes kalpoja vēsturisku asociāciju radīšanai. Torņa jumta stāva logi veido robojuma apmales efektu. Pils ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, bet atrodas Valsts meža dienesta lietošanā.
