Apes novada izpētes projekta dalībnieki tikās Gaujienas pagasta informācijas centrā, lai ar izglītības iestāžu vadītājiem un darbiniekiem pārrunātu izglītības attīstības un sadarbības iespējas.
Apes novada izpētes projekta dalībnieki tikās Gaujienas pagasta informācijas centrā, lai ar izglītības iestāžu vadītājiem un darbiniekiem pārrunātu izglītības attīstības un sadarbības iespējas.
“Sadarbība ir iespējama novadā arī neatkarīgi no tā izveidošanas. Pēc izpētes atbilstoši metodikai izvērtēs plusus un mīnusus. Pašvaldībām novada teritorijā ir jārisina līdzīgi jautājumi, tām ir vēsturiska un ģeogrāfiska resursu vienotība, kā arī ekonomiskās prioritātes. Iespējams, mīnuss ir tas, ka novadā nav izteikta centra,” komentē Apes novada izpētes projekta vadītājs Nauris Kalniņš.
No novada izpētes projektā iesaistītajām pašvaldībām tikai Virešu pagasta Sikšņu pamatskolā ir apvienotās klases. Šī pagasta pārstāvji sarunā nepiedalījās, tāpēc skolu komplektācijas jautājumus neskāra.
“Alūksnes rajonā Trapenes, Gaujienas un Apes pašvaldība ir starp labākajām skolu piepildījuma ziņā. Acīmredzot tajās nodrošina labu izglītību, tāpēc skolēnu skaits nesamazinās. Nav paredzams, ka vajadzētu lemt par kādas skolas likvidāciju vai apvienošanu,” atzīst N.Kalniņš. Arī Sikšņu pamatskolā, viņaprāt, ir iespējami risinājumi, izmantojot sadarbību ar citām skolām. Nākamajā izglītības darba grupas sēdē sarunu par sadarbību turpinās.
Oktobrī būs arī pašvaldību vadītāju un koordinatoru tikšanās, lai pārrunātu administratīvo struktūru novadā. “Apvienošanās modeli veido atbilstoši likumdošanai par sadarbības un apvienošanās modeļa izstrādi. Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasta padome atteicās piedalīties šajā izpētes projektā, jo uzskata, ka labāk ir būt vienā novadā ar Alūksni. Manuprāt, problēmas vieglāk ir risināt, ja novadā ir mazāk pašvaldību,” skaidro N.Kalniņš. Pakalpojumus valsts iestādēs tāpat varēs saņemt Alūksnē, Smiltenē vai Valmierā, un administratīvi teritoriālā reforma neko neatrisinās.
Apes novada izpētes projekta materiālus varēs vērtēt decembra sākumā. N.Kalniņš domā, ka ir grūti prognozēt, kāda būs jaunās valdības attieksme pret pašvaldību reformu. Likums paredz administratīvi teritoriālo reformu realizēt 2004.gadā, bet to, protams, ir iespējams mainīt.
