Līdz 1.oktobrim Valsts meža dienesta speciālisti apseko, kā atjaunotas un koptas mežu platības.
Līdz 1.oktobrim Valsts meža dienesta speciālisti apseko, kā atjaunotas un koptas mežu platības. To veic arī Kolberģa mežniecība, kuras kontrolē ir nedaudz mazāk par tūkstoti privāto mežu īpašumu Ziemeru, Veclaicenes un Mārkalnes pagastā.
“Mežu īpašniekiem vēl ir nepilns mēnesis laika, lai apmežotu izcirstās platības. Tiem, kas šo valsts likumdošanu neievēro, sūtīsim brīdinājuma vēstules,” laikrakstam stāsta Kolberģa mežniecības mežziņa vietnieks Andris Mičulis.
Mežziņa vietnieks skaidro, ka šogad kopumā trijos pagastos tikšot apsekoti 266 hektāri mežu, no tiem vislielākās platības ir Mārkalnē – 122 hektāri.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izcirstās meža platības ir jāatjauno trīs, piecu un pat desmit gadu laikā atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa. Viņš norāda, ka mežu īpašnieki ir sarosījušies, īpaši Mārkalnes pagastā, jo izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz bargākus sodus par meža likumdošanas noteikumu pārkāpumiem. Viņš prognozē, ka atjaunotās platības šogad būs lielākas nekā pērn, taču ne tik plašā apjomā, kā nepieciešams. “Mūsu mērķis nav sodīt mežu īpašniekus, taču diemžēl daļa nedomā par mežu atjaunošanu, tāpēc sodus nāksies piemērot,” apgalvo
A. Mičulis.
Viņš bilst, ka cirsmu apmežošanas vērtēšanas noteikumi ir stingri. “Mežniecības sniedz konsultācijas un rīko seminārus privāto mežu īpašniekiem par mežu stādīšanu un cirsmu kopšanu, taču atsaucība ir maza. Tos apmeklē vieni un tie paši privāto mežu īpašnieki, kam ir interese,” apgalvo A. Mičulis.
Viņš norāda, ka viena hektāra apmežošanai stādi izmaksā, sākot no 30 latiem, ņemot vērā stādu sugu un kvalitāti.
A. Mičulis uzsver, ka rajonā visvairāk atjauno egļu un bērzu platības. “Dabiski atjaunotajās platībās pārsvarā dominē bērzs, jo tas ieaug labāk nekā skuju koki. Ja platības nesāks atjaunot mākslīgi, tad nākotnē būs daudz bērzu audžu,” spriež mežziņa vietnieks.
Egli var cirst pēc 81 gada, priedi – pēc 101, bērzu – pēc 71, bet apsi – pēc 41 gada.
“Tuvāko piecu gadu laikā būs problēmas ar koksnes resursiem, ja tos cirtīs kā tagad. Ja nebūtu ierobežojumu par neapmežotajiem izcirtumiem, tad jau tagad situācija būtu pavisam bēdīga,” vērtē viņš.
