Satraukumā Peksis norija svilpi – to zina visi, kuri lasījuši Jāņa Grīziņa stāstu “Vārnu ielas republika”. Taču diez vai visi zina, ko darīt, ja svilpe vai kumoss paliek pusceļā. Izšķirošas var būt minūtes. Turklāt pat kumosam ir izvēles iespējas – tas var ieskriet barības vadā vai elpvadā.
Veidot drošu vidi
Vecāki nevar būt nepārtraukti klāt aktīvam mazulim, tāpēc svarīgi ir nodrošināt vidi, kurā nav brīvi pieejamas sīkas lietas, ko bērns varētu norīt, atgādina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopijas dienesta vadītāja Inese Rikša. Nekādā gadījumā apkārt nedrīkst mētāties baterijas – norīta tā reāli apdraud dzīvību ķīmisku reakciju dēļ, pat ja nekur neiesprūst. Jāņem vērā, ka par drošu vidi jādomā ne tikai vecākiem, bet arī tiem, pie kuriem mazi bērni ieradīsies ciemos.
Lielāks aizrīšanās risks ir bērniem “rāpotāju vecumā”, apmēram līdz trim gadiem. Lielāki sīkas lietas mēdz aiz gara laika iebāzt degunā vai ausī, ne vairs mutē. Tomēr arī pieaugušie no aizrīšanās nav pasargāti.
Ja norij, piemēram, mazu, gludu podziņu, ķiršu kauliņu, tas nonāk kuņģī un cauri visam zarnu traktam – arī podiņā. Ja svešķermenis ir lielāks, tas var iesprūst kādā no barības vada sašaurinājumiem un tur arī palikt, kamēr ārsts to neizvelk. Par to, ka barības vadā ir kas iesprūdis, liecina pastiprināta siekalošanās, grūtības norīt ēdienu, bieži vien pat ir sāpes un spiedoša sajūta.
Ēst lēnām
Ne mazāk svarīga lieta ir ieradums ēst lēnām, apsēžoties, nevis lēkājot vai skrienot. Visbiežāk tieši ēšanas laikā elpošanas ceļos nokļūst sīki svešķermeņi. Sākas klepus lēkme, trūkst elpas, var kādu brīdi neelpot, ādas krāsa kļūst zilgana. Klepus kā aizsargreflekss svešķermeni var izstumt ārā.
Beidzoties klepus lēkmei, parasti atjaunojas arī elpošana. Tas gan nenozīmē, ka vienmēr svešķermenis tiek atklepots. Iespējams, ka tas ir ieķēries elpošanas ceļos – to precīzi varēs zināt tikai pēc diagnostikas ārstniecības iestādē.
Ja aizrijies lielāks bērns un nelīdz uzsišana pa muguru, nostājieties viņam aiz muguras, savu dūri novietojiet starp bērna nabu un krūšu kaulu. Satveriet dūri ar otru roku. Strauji saspiediet bērna pakrūti slīpi uz augšu ne vairāk kā piecas reizes.
Skriešus pie daktera
Ja svešķermenis iesprūdis elpošanas ceļos vai barības vadā vai arī vecāki nav redzējuši, ko tieši bērns norijis, nekavējoties jādodas uz tuvāko slimnīcu, ieteic I. Rikša. Iepriekš var sazināties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai var sākt jau organizēt nepieciešamo. Nevajadzētu pašam mēģināt ar pirkstiem rīklē kaut ko atrast un izvilkt, vēl jo vairāk mēģināt izmantot kādas pincetes vai citus instrumentus. Strauja kustība provocēs atkārtotu aizrīšanos.
Ja aizrijies zīdainis, viņu nogulda uz savas kreisās rokas apakšdelma ar seju uz leju. Mazā galvai jābūt zemāk par ķermeni. Galviņu pieturiet ar īkšķi, rādītājpirkstu ielieciet zīdainim mutē. Viegli uzsitiet viņam starp lāpstiņām četras, piecas reizes. Tad pagrieziet zīdaini ar vēderu uz augšu un, ja svešķermenis ir redzams, izņemiet to no mutes.
Ja, gaidot ātro palīdzību, cietušais zaudē samaņu, var veikt elpināšanu un sirds masāžu, iedrošina I. Rikša. Bezsamaņā atslābušie rīkles muskuļi var palīdzēt atbrīvot elpceļus. Teorētiski elpināšana un sirds masāža ir jāprot visiem, kuri ieguvuši autovadītāja tiesības.
