Projekta “Ziemeļu stīga” dalībnieces – Alūksnes, Limbažu, Valkas un Valmieras rajona pašvaldība – nosūtījušas valdībai rezolūciju, kur aicina veikt pasākumus pierobežas reģiona attīstībai.
Projekta “Ziemeļu stīga” dalībnieces – Alūksnes, Limbažu, Valkas un Valmieras rajona pašvaldība – nosūtījušas valdībai rezolūciju, kur aicina veikt pasākumus pierobežas reģiona attīstībai.
“Projekta “Ziemeļu stīga” realizācija sekmēs pierobežas reģiona attīstību. Jau no pagājušā gada sešas darba grupas, kas izstrādā reģiona attīstības programmu. Diemžēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzskata par nepieciešamu atbalstīt projektu,” laikrakstam stāsta Alūksnes rajona padomes attīstības un finansu nodaļas vadītājs Nauris Kalniņš.
Ministrijai prasa atbalstīt “Ziemeļu stīgas” projekta iesniegšanu Valsts investīciju programmā, kā arī Ministru kabinetā, lai projekts saņemtu finansējumu turpmākajos gados. Konferences “Projekts “Ziemeļu stīga” un pierobežas reģiona attīstība” dalībnieki, kas trešdien tikās Ainažos, lūdz pārskatīt akcīzes nodokļa sadali un ne vēlāk kā 2002.gadā to pārdalīt par labu autoceļu fondam. “Bija iecere prasīt akcīzes nodokļa pārdali attiecībā 60 procenti pret 40 procentiem, bet pēc tam nolēma prasīt atskaitījumu procentu autoceļu fondā vēl palielināt,” skaidro N.Kalniņš. Viņš norāda, ka valdībai jānosaka kārtība reģionālās attīstības projektu iesniegšanai un valsts investīcijām.
Ekonomikas ministrijai nosūtīta prasība izstrādāt tautsaimniecības attīstības stratēģiju un taktiku, kas ir sabalansēta ar Eiropas Savienības nosacījumiem un pasaules saimniecības globalizācijas procesiem. Konferences dalībnieki pauž bažas, ka pierobežas reģiona atpalicība padziļinās. Alūksnes un citu pierobežas rajonu iedzīvotāji vēlas, lai te saglabātos ekonomiski konkurētspējīga teritorija. Projektā ir paredzēts sakārtot 220 kilometru garu ceļa posmu gar Latvijas – Igaunijas robežu, no tiem puse būs ar asfalta segumu. Alūksnes rajonā šogad paredz projektēt ceļa posmu Jaunalūksne – Pededze. “Remonta darbi šogad nav paredzēti. Tos var prognozēt tikai pēc gada vai pat diviem, atkarībā no piešķirtā finansējuma,” stāsta N.Kalniņš.
