Alūksnes pilsētas Sociālās palīdzības centrā trīs mēnešu praksi iziet divas sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” studentes – Diāna Dambe un Elita Naļimova.
Alūksnes pilsētas Sociālās palīdzības centrā trīs mēnešu praksi iziet divas sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” studentes – Diāna Dambe un Elita Naļimova. Katra pēta konkrētu gadījumu – kādas ģimenes dzīvi un palīdz risināt sasāpējušās problēmas.
“Sociālās palīdzības centru izvēlējāmies par prakses vietu, jo izbraukāt uz Rīgu būtu grūti. Abas strādājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Alūksnes filiālē un pēc augstskolas beigšanas turpināsim tur iesākto darbu. Prakses sākums bija grūts, jo līdz šim mums bija tikai teorētiskas zināšanas. Prakses laikā mūsu uzdevums bija iepazīt cilvēku problēmas un palīdzēt viņiem tās risināt,” stāsta viena no Alūksnes pilsētas sociālās palīdzības centra praktikantēm E. Naļimova.
“Iegūt klientu uzticību bija grūti, jo alūksnieši nav atvērti cilvēki. Viņi savu rūgtumu patur sevī, jo domā, ka rīt par to zinās visa pilsēta. Vajadzēja likt viņiem saprast, ka vēlamies palīdzēt, uzklausīt un risināt viņu problēmas. Informācija, ko ieguvām, ir konfidenciāla,” saka E. Naļimova.
Praktikantes ar “savu ģimeni” tiekas apmēram reizi divās nedēļās. “Runājam ar cilvēkiem un cenšamies izprast viņu problēmas. Pamatojoties uz viņu teikto, izvirzām darbības veidu, kā šim cilvēkam var palīdzēt. Ierašanās noteiktā vietā un laikā stimulē klientu sākt risināt savu problēmu, bet mēs gājām pie klientiem uz mājām, jo “mūsu ģimenēm” apstākļi neļāva konkrētā laikā ierasties centrā. Sociālais darbinieks nedrīkst būt slogs vai bieds. Ja jūtu, ka šodien cilvēkam ir citas rūpes un problēmas risināšanai viņam nav laika, sarunājām tikšanos citā laikā,” stāsta D. Dambe.
“Prakse bija pārāk īsa, lai iegūtu cilvēku uzticību. Saprotam arī klientus. Kāpēc lai viņi uzticētu savu sāpi praktikantam? Abas ģimenes sadarbojas ar Sociālās palīdzības centru un risina savas problēmas. Cik daudz sociālais darbinieks var palīdzēt klientam, ir atkarīgs no tā, cik klients ir atvērts. Ceram, ka praksē gūtā informācija palīdzēs centra darbiniekiem strādāt ar šīm ģimenēm,” saka D. Dambe.
Praktikantes atzina, ka klientu materiālās problēmas ir vieglāk risināt nekā garīgās. “Ja ģimenē jau gadiem valda vardarbība vai alkoholisms, tad cilvēkam par šo problēmu ir daudz grūtāk runāt, jo ilgi neviens nav palīdzējis, tāpēc viņi šaubās – kāpēc gan lai šajā reizē būtu citādāk. Tāpēc cilvēki no sociālā darbinieka visbiežāk gaida materiālu atbalstu, bet mums ir jāspēj saskatīt problēmas patieso iemeslu,” saka E. Naļimova.
Kontakts ar ģimenēm studentēm nebeigsies līdz ar praksi, kas turpinās līdz maijam. “Mēs vienmēr apjautāsimies, kā iet “mūsu ģimenei”,” saka
D. Dambe.
