Mežu darbinieki ierosina mainīt Meža likumu, lai panāktu vērtīgo koku stādījumu atjaunošanu privātajās platībās.
Mežu darbinieki ierosina mainīt Meža likumu, lai panāktu vērtīgo koku stādījumu atjaunošanu privātajās platībās. Pieredze liecina, ka līdzšinējie likuma grozījumi, mēģinot īpašniekus ieinteresēt vai piespiest to darīt, nav bijuši efektīvi.
“Tikai nedaudzi īpašnieki apsaimnieko mežu ar ekonomiski perspektīvām metodēm. Citi joprojām strādā vienai dienai – izzāģē kokus, nekopj un neatjauno stādījumus. Ir doma ieviest drošības depozītu jeb ķīlas naudu, kas jāiemaksā pirms zāģē mežu realizācijai. Kad valsts mežu dienests apstiprinās, ka izcirstā vietā iestādīta jaunaudze, īpašnieks iemaksāto summu varēs saņemt atpakaļ. Vai arī to varēs atgūt pa daļām: pēc augsnes sagatavošanas, stādīšanas un izkopšanas,” stāsta Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Viņš uzsver, ka tikai ar šāda veida piespiedu metodi iespējams saglabāt mežus valstī. Zeltiņu mežniecības mežzinis Jānis Strupkājis vērtē, ka Alsviķu pagasta saimniecībā “Lielmaņi” meža izstrāde notiek saskaņā ar prasībām. Tomēr katru gadu mežu izstrāde samazinās, jo vairums īpašnieku savas platības ir izzāģējuši. “Ja grib nopelnīt, tad nocērt tā, ka nekas pāri nepaliek. Tikai trīs, četras saimniecības ir rūpējušās par meža atjaunošanu, bet apgaitā ir vairāk nekā 100 īpašumu,” secina Indzeru apgaitas mežsargs Aigars Kodols. Ja vismaz 80 procenti meža nav atjaunoti vai atjaunojušies, tad nevar saņemt ciršanas atļauju. Bet daudziem tā nav vajadzīga, jo mežs jau ir izzāģēts. Mežsargs atzīst, ka, iespējams, tā arī viss paliks, un pēc kailcirtes egļu un priežu vietā augs lapu koki, kas ir mazāk vērtīgi. Turklāt no atvasēm atjaunojušās audzes nav veselīgas. J.Strupkājis rēķina, ka Zeltiņu mežniecības teritorijā vismaz trešdaļa no 12 000 hektāriem ir nozāģēta kailcirtē.
Intereses trūkumu apliecina arī tas, ka šogad neviens meža īpašnieks no Alūksnes rajona nepiedalījās Valsts mežu dienesta un žurnāla “Praktiskais Latvietis” rīkotajā konkursā par mežu atjaunošanu. Par labāk apsaimniekoto privāto mežīpašumu konkursu organizē Madonas rajonā. A.Krēsliņš norāda, ka nākamgad mežniecības kopā ar pašvaldībām tādu ir iecerējušas arī Alūksnē.
