Alūksnes – Gulbenes bānītis ir valsts kultūras piemineklis.
Alūksnes – Gulbenes bānītis ir valsts kultūras piemineklis. Pilsētas Novadpētniecības un mākslas muzejs dzelzceļa stacijas ēkā iekārtojis izstādi, veltītu valsts kultūras piemineklim – bānītim. Veca pastkarte liecina, ka tā atklāta 1902.gadā.
“Izstādē ir redzami fotomateriāli no muzeja krājumiem. To nav daudz, jo padomju varas gados dzelzceļu bija aizliegts fotografēt. Vienā no vecākajām fotogrāfijām ir redzams, ka pie stacijas ir barons Arnolds fon Fītinghofs ar soda ekspedīcijas virsniekiem. Tas varētu būt 1906.gads.
Pati stacija bijusi liela divstāvu celtne, to apliecina 1.septembrī saņemta unikāla pastkarte ar uzrakstu “Mazbānīša būve”. Tā ir publicēta arī izdevumā “Bānīša Vēstis”, bet vairāki cilvēki iebilda, ka tā nav Alūksnes stacija. Šis uzņēmums apliecina, ka viss ir pareizi, jo acīmredzot vispirms būvēja staciju un tikai tad sāka kursēt vilciens,” stāsta Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Anita Rozniece.
Apkopotas dokumentālas liecības, kā bānītis kļuva par valsts kultūras pieminekli. 2000.gada 4.maijā bija pirmo Bānīša svētku orgkomitejas sēde, bet šodien ir ceturtie mazā šaursliežu vilcieniņa svētki. Tīrot bijušo noliktavas ēku, kur tagad ierīkots krogs, atrada apmēram 40 dzelzceļnieku darba piederumus. Izrādījās, ka tiem ir muzejiska vērtība.
Redzami desmit zīmogi, ar kuriem apzīmogoja pavadzīmes kravām. Dzeltens un sarkans signalizācijas karodziņš un pasta maisiņi, iespējams, saglabājušies no pirmās brīvvalsts gadiem. Stacijas telpā ir divi vēsturiski soli, uz viena no tiem izvietoti pārmiju lukturi. Miroņgalvas attēls un uzraksts brīdina, ka ar tiem jābūt uzmanīgiem. Lukturos apgaismojumam izmantoja spirtu, ko nedrīkstēja dzert.
A.Rozniece domā, ka izstādi apskatei vajadzētu atstāt vismaz līdz oktobrim.
