Alūksnes Pilssalā uzsākta pilsdrupu Dienvidu torņa atjaunošana. Pie Dienvidu torņa jau otro mēnesi rit arī arheoloģiskie izrakumi un ir pirmie atradumi.
Atsedz akmens krāvuma krāsni
Darbi notiek projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”, lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī rūpētos par tā ilgtspējīgu izmantošanu, pieejamību un tūristu piesaisti. Arheoloģiskajos izrakumos Alūksnes Pilssalā šogad piedalās arī 12 Alūksnes novada jaunieši, kuri vasarā izvēlējušies iepazīt arheologa darba ikdienu. Izrakumus vada arheologs Uldis Kalējs.
Veicot izrakumus, atklāta viena no Dienvidu priekšpilī bijušajām celtnēm un tās apkures ierīce – akmens krāvuma krāsns. “Šī ēka bijusi piebūvēta pie aizsargsienas. Vienu no šīs ēkas sienām atsedzām, veicot arheoloģiskos izrakumus jau 2016.gadā. Tagad blakus esam atrakuši tās turpinājumu. Starp šīm abām sienām gan ir pārrāvums, kas radies padomju laikā, būvējot Pilssalas estrādi, jo toreiz ar ekskavatoriem daudz ko nežēlīgi izrakāja. Blakus esam atseguši arī degušu dēļu klājumu, kas, visticamāk, bijusi celtnes grīda. Pieļaujams, ka tā bijusi diezgan liela dzīvojamā ēka,” stāsta arheologs U.Kalējs.
Pētīs torņa iekšpusi
Kad būvnieks, kas veic Dienvidu torņa atjaunošanu, nostiprināja torņa akmeņus, arheoloģiskie izrakumi pirms divām nedēļām sākās arī torņa iekšpuses daļā. “Izrakumus tornī veiksim aptuveni divu metru dziļumā no esošā zemes līmeņa. Tad vajadzētu parādīties pagraba līmenim. Paredzams, ka vajadzētu atsegt starpstāvus – tad varētu secināt, cik stāvu tornī kādreiz bijis, jo pēc sienām to šobrīd nevar pateikt. Jau šobrīd redzam, ka torņa sienā, kas ir pretī estrādei, savulaik bijis arī logs – tas ir daļēji aizkrāmēts ar akmeņiem un mālu, visticamāk, jau zviedru laikos. Iespējams, lai likvidētu pagrabu, tādēļ arī ir pacelts zemes līmenis. Tornī mums būs interesants izpētes lauks. Izrakumus Dienvidu tornī veiksim vēl līdz septembrim,” saka U.Kalējs.
Kad izrakumi pie Dienvidu torņa būs pabeigti, laukumu sakārtos, un šajā vietā citi izrakumi tuvākajā nākotnē nav plānoti. Akmens krāvuma krāsns tiks saglabāta apskatei. Kad būs uzbūvēts Dienvidu tornis, teritoriju labiekārtos un ierīkos gājēju celiņu uz torni.
Daudz atradumu
Arheoloģiskie izrakumi ir jau vainagojušies ar ļoti daudziem atradumiem – senlietām. “Esam atraduši trauku lauskas un kaulus no pārtikas, ko cilvēki ikdienā lietojuši. Pārsvarā tās ir neglazētas trauku lauskas, vietējie darinājumi – māla masa ar zvirgzdiem, lai trauks būtu izturīgāks. Zvirgzdi rodas, akmenim ilgi un spēcīgi degot un sadrūpot. Ir arī dažas glazētas lauskas – pieļaujams, ka tā būs importa keramika no 16.gadsimta. Esam atraduši būvdetaļas, daudz un dažādus mēles tipa un klostera tipa dakstiņus no māla, senlietas – lodes, nažus,” stāsta U.Kalējs. Ir arī dažādas monētas, kas kaltas 17.gadsimta otrajā pusē.
Starp interesantākajiem atradumiem minami trīs dažādi metāla uzpirksteņi, no kaula darināts dambretes kauliņš, kaula poga, lejamveidne no dolomīta, arbaleta bultas gals. “Atradām arī cērtamo ieroci – kaujas cirvi, kas varētu būt attiecināms uz 16.gadsimtu. Līdzīgs kaujas cirvis Alūksnē ir atrasts arī iepriekš. Atradām arī sirpi, kas saglabājies pilnībā vesels un nesalauzts. Bieži negadās atrast priekšmetu vienā gabalā, parasti atrodam salauztus. Noraktais kultūrslānis tiek izsijāts, daļu zemes bērsim tepat atpakaļ, atrastos ķieģeļus izmanto pilsdrupu mūru konservācijas darbos,” stāsta U.Kalējs.
Rosina radīt apkopojošu materiālu
Visi atradumi tiek notīrīti, fiksēta to atrašanas vieta, dziļums. “Paņemtos paraugus sūtīsim izpētei, lai iegūtu precīzākus datējumus, paraugi tiks nodoti glabāšanā Alūksnes muzejam. Ceram, ka šīs izpētes rezultātā varēsim noteikt precīzāku laiku, kad Dienvidu tornis būvēts. Uzskatu, ka tagad jādomā par apkopojoša pētījuma veikšanu, radot materiālu par arheoloģiskajiem atradumiem Alūksnē. Tas būtu ļoti vērtīgs darbs. Piemēram, par Turaidas pils atradumiem izdotas jau vairākas grāmatas. Tas ir piemērs, uz ko tiekties, jo Alūksnei ir ļoti bagāta vēsture,” saka U.Kalējs.
Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.
— Teksts un foto: Līga Vīksna
