Uz Alūksnes pilsētas rēķina ir samaksāti divu Alūksnes novada pagastu – Annas un Mārkalnes – nodokļu parādi pret valsts budžetu 11 000 latu apmērā.
Alūksnes novada pašvaldības ārkārtas sēdē pagājušajā ceturtdienā deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības šā gada budžetā. Tas nozīmē, ka Alūksnes pilsētas kases apgrozāmie līdzekļi, kas bija 30 000 latu, tagad samazināti par 11 000 latu, nomaksājot abu pagastu parādus.
Var sekot citi
Pašvaldības ekonomiste Valda Silicka skaidro – lai Alūksnes novads varētu izpildīt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes nosacījumus, ir jānomaksā šo pagastu nodokļu parādi. “Šie parādi abiem pagastiem veidojušies šā gada laikā – 8000 latu Mārkalnei un 3000 latu Annai. Situācija ir sarežģīta, jo šiem diviem var sekot virkne citu mazo pagastu ar saviem parādiem. Turklāt pagastiem ir ne tikai nodokļu parādi, bet arī parādi pret piegādātājiem,” saka V.Silicka.
Viņa uzsver, ka ļoti smaga situācija ir Kalncempju pagastā, par ko “Alūksnes Ziņās” jau esam rakstījuši. V.Silicka norāda, ka Kalncempjiem ir vēl 8000 latu neatmaksātie rēķini, kuriem nav naudas seguma šā pagasta budžetā, un ka pagasts nav gādājis par situācijas atrisināšanu savstarpējos norēķinos par bērniem, kas deklarēti pagastā, bet reāli dzīvo citur. Deputāts Andis Krēsliņš norāda – ja budžetā nav rezervju, tad nopietni jādomā par izdevumu samazināšanu. “Un ko mēs darīsim, kad beigsies Alūksnes pilsētas kases apgrozāmie līdzekļi?” retoriski jautā A.Krēsliņš.
Apelēs pie sirdsapziņas
V.Silicka uzskata, ka Kalncempju pagastā ir nepareizi sastādīts budžets, kas arī rada problēmas. Kalncempju pagasta pārvaldē nodarbināti vien daži cilvēki, tādēļ nav arī administrācijas, ko samazināt un ietaupīt. Pozitīvi ir vienīgi tas, ka Kalncempjiem nav nodokļu parādu pret valsti.
Deputāts Ainars Melders uzsver, ka pēdējā Finanšu komitejas sēdē Kalncempju pagasta pārvaldes vadītājam tika uzdots apzināt cilvēkus, kas reāli dzīvo pagastā, un kas ir tikai deklarējušies. Bet, lai arī no deklarētajiem iedzīvotājiem pagasta budžetā tiek maksāti nodokļi, šī summa nesedz tās izmaksas, kas veidojas savstarpējos norēķinos.
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova skaidro – savstarpējos norēķinos gadā Kalncempjiem jāmaksā 17 800 latu, bet tikai 7 no bērniem reāli dzīvo Kalncempjos, pārējie – vairāk nekā 20 – citur. “Lai Kalncempji kaut kā varētu izdzīvot, pagasta darbinieki dosies bezalgas atvaļinājumos, pagastā atstājot vienu darbinieku, kas pieņem iedzīvotājus. Visus iedzīvotājus, kas pagastā nedzīvo, Artis Vanags uzmeklēs un veiks pārrunas, apelējot pie sirdsapziņas,” saka J.Čugunova.
Daudz neparedzētu problēmu
Deputāts Andis Zariņš uzskata – jāpanāk, ka novada bērni izglītojas savā novadā, nevis citur. A.Melders domā, ka pašvaldības vadītājam valsts vīriem jāskaidro problēmsituācija par savstarpējiem norēķiniem. Tā radās kopš brīža, kad valsts atļāva pašvaldībām pašām noteikt summu par savstarpējiem norēķiniem.
Deputāts Andis Krēsliņš ierosina izveidot plānu, kā abi pagasti novadam atmaksās šo naudu. “Pretējā gadījumā veiksim grozījumus budžetā tik ilgi, līdz iestāsies bankrots,” saka A.Krēsliņš. V.Silicka uzsver, ka Mārkalne īsteno Eiropas fondu projektu un nākamgad plānota projektā ieguldīto līdzekļu atmaksa – tad varēs atdot naudu novadam. Bet Kalncempjiem nav naudas, no kā atdot. “Finansiālo situāciju novadā vēl tikai iepazīstam un, lietas sakārtojot, katru dienu parādās neparedzētas problēmas,” neslēpj V.Silicka. Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols pauž, ka pašlaik visā Latvijā mazās pašvaldības ir uz izputēšanas robežas.
