Divdomīgs un smīnu izraisošs jautājums – vai sieviete un vīrietis spēj būt tikai draugi? Vairums gan uzskata, ka ne. Bet gribas to apstrīdēt, jo – tas ir līdzīgs jautājums kā par vistu un olu – kura tad bija pirmā?
Divdomīgs un smīnu izraisošs jautājums – vai sieviete un vīrietis spēj būt tikai draugi? Vairums gan uzskata, ka ne. Bet gribas to apstrīdēt, jo – tas ir līdzīgs jautājums kā par vistu un olu – kura tad bija pirmā?
Daudzi vīrieši par draugu labāk izvēlas sievieti, jo ar viņu ir vieglāk parunāties un saņemt padomu. Jāatzīst, ka vīrieši draudzību ar sievieti uztver dažādi. Vienam tas patiesi ir drauga plecs, kur izraudāt bēdas un izsmiet priekus, bet citam draudzība saistās ar teicienu: “Piezvani, kad gribi pamīlēties!” Kā draudzību ar vīrieti uztver sieviete? Tieši tāpat, tikai otrā varianta attiecības dominē retāk. Bet tas nenozīmē, ka vīrieši ir “sliktie”.
Literatūras, kas sniedz padomus, mūsdienās ir par daudz, jo – vai tad tiešām cilvēki ir tik nevarīgi, ka paši ne ar ko nespēj tikt galā? Var piekrist, ka ir pamats uztraukumam, ja otra pusīte sāk vairāk laika pavadīt kopā ar draugu vai draudzeni, jo tad rodas jautājums – kam tad vajadzīgs cilvēks, ar kuru dzīvo kopā vai satiekas? Tāpēc muļķīgi, taču vienlaikus interesanti ir ieteikumi, kas rodami “gudrajos padomos”: sievietei esot svarīgi būt jaukai pret sava vīrieša draudzenēm – nedusmoties un neizrādīt nepatiku, kad viņas kārtējo reizi zvana, bet papļāpāt ar viņām. Ja viņi ir draugi jau ilgāku laiku, tad tiek pieļauta doma, ka viņu starpā ir bijušas arī “ne -draugu” attiecības. Te arī rodas pretruna – vai laulātai sievietei var būt draugs, ar kuru dalīt arī gultu, un vai tā ir tikai draudzība?
Tāpat sieviete tiek mudināta iepazīties ar vīra draudzenēm, jo varbūt tā mazināsies greizsirdība, vai arī pieņemt to, ka vīram var būt arī draugs – sieviete. Bet, ja sieva jūtot, ka vīrs vairāk laika pavada ar draudzenēm, tad arī viņa varot uzmeklēt kādu sen aizmirstu draugu vai veidot variantu – kā tu man, tā es tev. Bet “gudrajos padomos” nav neviena vārda, kā rīkoties vīrietim, ja sievietei ir draugs…
Draudzība ir svēta
Andris (32 gadi), precējies, strādā apkalpošanas jomā: “Uzskatu, ka sieviete un vīrietis var būt draugi, ja viņu starpā nav bijušas seksuālas attiecības. Tad tā ir nevainīga un nekaitīga draudzība. Tie, piemēram, varētu būt darba kolēģi.
Ja kāds no tiem manai sievai izsaka kādu neparastāku piezīmi, manuprāt, tas ir normāli, jo darbā nevar tikai strādāt un norobežoties no visa cita.
Bet tikpat labi sieviete un vīrietis var būt draugi, ja viņus saista arī mīlestības jūtas un laulība. Man pat gribētos teikt, ka tā ir svēta draudzība, jo precētam pārim ir kopīgas rūpes, raizes, prieki un asaras. Viņi reizē ir gan draugi, gan mīļākie, gan vecāki, gan vīrs un sieva.
Jāatzīst, ka pašam nav nācies piedzīvot divdomīgu sievietes un vīrieša draudzību, jo mans draugs ir mana sieva. Ar darba kolēģēm man ir draudzīgas attiecības, bet viņas visas man ir tikai paziņas.”
Nedrīkst ņemt pat rotaļājoties
Inese (28 gadi), precējusies, friziere: “Ar Egonu iepazinos pirms trīs gadiem, kad vēl nebiju precējusies. Tā bija nejauša tikšanās, un uzreiz viņa acīs pamanīju skumjas. Tas bija nelaimīgs acu skatiens. Otrajā tikšanās reizē Egons atklāja, ka ir precējies un laulībā ir arī bērni. Pēc ārējā izskata viņš nebija mana tipa vīrietis, tādēļ pirmā doma bija: “Paldies Dievam – vismaz neuzmāksies un nevēlēsies veidot nopietnas attiecības.”
Nekas nevarētu sanākt, kaut arī es gribētu, jo Egons ir sirdsapziņas cilvēks, kurš ģimeni nepamestu. Rakstniece Zenta Mauriņa ir teikusi: “Kas otram pieder, to nedrīkst ņemt – pat rotaļā ne.” Pēc tāda principa arī es dzīvoju.
Taču es Egonam iepatikos. Viņš sāka zvanīt arvien biežāk un arī tikāmies arvien biežāk, lai arī es zināju, ka šīm attiecībām nav nākotnes. Jāatzīst, ka arī man viņš šķita simpātisks vīrietis, lai arī ne mana tipa. Sievietes pašapziņai taču vienmēr glaimo, ja zini, ka kādam patīc. Es apzinājos acumirklīgās un īslaicīgās attiecības.
Tikšanās laikā mums vienmēr bija par ko runāt. Egons teica, ka es esot lielisks draugs, ar ko var atklāti un brīvi izrunāties, jo es protu klausīties. Tā tas tiešām ir, jo pati esmu cilvēks, kam par sevi visiem negribas stāstīt, bet Egonam šo to biju atklājusi. Mēs varējām stundām ilgi pļāpāt, jo draugs draugam taču palīdz bēdās.
Varbūt kādam šķiet, ka tie bija randiņi, kam, protams, sekoja sekss, bet tā nebija. Mēs ar Egonu ne reizi nepārgulējām, jo negribēju pat rotaļā ņemt to, ka otram pieder.
Mūsu draudzīgās tikšanās ilga apmēram trīs mēnešus, jo tad viņam darba dēļ nācās aizbraukt. Attālums darīja savu, jo pašlaik mūsu attiecības var raksturot kā “esam draugi”, bet reāli tā nav. Cik gan stundas runāsi pa mobilo telefonu? Viņam sieva jau esot pārmetusi, kur tik liels telefona rēķins – 50 latu mēnesī!
Bet ne jau telefons vainīgs. Mēs vienkārši attālinājāmies. Nu vairs tikai apmēram reizi divos mēnešos sazvanāmies un aizsūtām pa kādai īsziņai.
Es bieži pieķeru sevi domājot: ja mums kopā bija labi, kāpēc mēs attālināmies? Un pretī skan atbilde: “Kas otram pieder, to nedrīkst ņemt – pat rotaļā ne.”
Vēro sievietes un vīrieša acīm
Gita (38 gadi), neprecējusies, pārdevēja: “Skolas gados bija populāras atmiņu klades, kur tika zīmēts un rakstīti dzejolīši. Viens no tiem man ir prātā vēl tagad: “Draugs ir tas, kas sāpju brīdī ir ar tevi – skumjas cieš.” Mums ar Igoru ne tuvu nebija tādas attiecības. Mēs liktenīgi iepazināmies kādā pasākumā pirms pieciem gadiem, kur ne viņš, ne es nebijām plānojuši doties. Sākās vētrains romāns. Mēs abi bijām juridiski brīvi cilvēki, bet trīs gadu laikā, kad tikāmies, nekad nebijām runājuši par to, ka varētu precēties. Mums kopā bija labi, jo vai gan mīļākajiem var būt citādāk? Bet – tikpat liktenīga pavērsiena dēļ arī izšķīrāmies, jo jutām, ka tikai ar seksu ir par maz, bet neko vairāk Igors nevēlējās. Mēs šķīrāmies ar vārdiem – paliksim draugi, bet no Igora puses bija piebilde: “Piezvani, kad gribi pamīlēties!” Te gan man gribas teikt, ka to var sniegt jebkura sieviete.
Uzskatu, ka vīrietis un sieviete pēc tam, kad bijuši mīļākie, vairs nevar palikt draugi. It īpaši tad, ja šajā laikā pirmajā vietā ir bijis sekss. Vienmēr tiekoties abiem uzplaiksnīs kādas pagātnes atmiņas un ne jau ar draugu attiecību ainu. Manuprāt, ja arī mēs ar Igoru paliktu draugi un mums uzrastos citas otrās pusītes, kas pulcētos kopīgos izklaides pasākumos, tas nebūtu patīkami. Šajā gadījumā izbijušie mīļākie viens otru vēro ar vīrieša un sievietes acīm. To tik droši apgalvoju, jo man tā bija ar Igoru, kad pēc šķiršanās četratā tikāmies kādā ballē.”
Svarīga ir uzticība ģimenē
Ina (30 gadi), precējusies, strādā uzņēmumā: “Vīrietis un sieviete var būt draugi, ja viņus nesaista seksuālas attiecības vai arī tad, ja viņi ir precējušies. Varbūt arī pirmajā gadījumā vīrietis vai sieviete reizēm iedomājas sevi mīlējoties ar draugu, bet viņi apzinās, ka, pārkāpjot šo robežu, viss būs citādāk.
Visbiežāk par vīrieša un sievietes draudzību nākas dzirdēt darba vietās, kur kolēģi ir draugi. Tajā pašā laikā var saklausīt daudzas pretrunas, kas to apstrīd – dienesta romāni. Par draudzīgām attiecībām gan ir grūtāk spriest uzņēmumā, kurā valda darbinieku savstarpēja konkurence, jo draugs pēkšņi var kļūt par ienaidnieku. To esmu novērojusi savā uzņēmumā.
Arī man darbā ir kolēģis, ar kuru uzturam draudzīgas attiecības: kopā iemalkojam kafiju, apmaināmies viedokļiem par darba lietām, pārrunājam brīvdienās pavadīto laiku un citas aktualitātes. Aldis vienmēr jūt un redz, ja mani kas nomāc. Arī es uzreiz pamanu, ka viņš ir norūpējies. Tad izrunājamies, jo vienmēr ir svarīgs otra viedoklis.
Manī nekad nav uzjundījusi doma – pat ne iztēlē –, ka es ar Aldi varētu skūpstīties vai mīlēties. Mēs abi esam ģimenes cilvēki ar mīlošām otrajām pusītēm. Jāatzīst, ka reizēm iedomājos – kādēļ tik daudz stāstīt Aldim, ja ar vīru Aigaru varu izrunāties vēl atklātāk? Secinu, ka man svarīgāks ir Aigara teiktais, bet labprāt uzklausu arī Aldi.
Ar Aldi galvenokārt tiekamies darbā. Reizēm viņš ar sievu atnāk pie mums vakariņās vai arī mēs ar Aigaru dodamies pie viņiem. Mēs vienkārši esam divas draudzīgas ģimenes.
Katrai sievietei nepieciešama draudzene, ar ko pārrunāt sievišķīgus sīkumus, bet draugs – vīrietis arī ir liela vērtība, turklāt tas nav katrai sievietei.
Es nezinu un negribu zināt, vai cilvēki par mani un Aldi baumo, jo tāpat nespētu viņiem mutes “aizbāzt”. Man ir svarīgi, ka es varu uzticēties Aigaram un viņš man.”
