Veclaicenes pagasta padome ar projektiem ieguvusi otru budžetu.
Veclaicenes pagasta padome ar projektiem ieguvusi otru budžetu. Veclaicenieši atzīst, ka visi viņu projekti ir guvuši atbalstu. Ekonomikas ministrijā ir iesniegta pagasta attīstības programma, lai atkārtoti saņemtu īpaši atbalstāma reģiona statusu un līdz ar to kredīta procentu atmaksu projektiem.
“No valsts kases saņēmām kredītu 43 789 latus pašvaldības ēkas rekonstrukcijai, kultūras un atpūtas centra iekārtošanai. Tagad ēkai ir jauns jumts, ūdensvads un kanalizācija, labiekārtotas tualetes un izremontētas telpas. Atbalstu guvis arī projekts kredīta procentu atmaksai. Ir noslēgts līgums ar SIA “Reģiona attīstība”, ka piecu gadu laikā kredīta procentus atmaksās. Tas nozīmē, ka pašvaldība saņems atpakaļ apmēram
15 000 latu,” laikrakstam stāsta Veclaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja Silvija Rēdele.
Šajā gadā darbu sācis Biznesa atbalsta un tūrisma informācijas centrs. Centrs vēl nav iekārtots, bet zemnieki saņem konsultācijas un atbalstu projektu sagatavošanā.
“Ir jūtama zemnieku un uzņēmēju aktivitāte. Viena no lielākajām iecerēm ir tūrisma objektu izveidošana gar veco ceļu Korneti – Ape, jo pieredze liecina, ka tūristiem par to ir interese,” akcentē pagasta tūrisma darba organizators Jānis Dambis. Paredzēts gar ceļu Korneti – Ape izveidot tūrisma taku velosipēdistiem. “Tūristi varēs arī salabot velosipēdus, ja tas būs nepieciešams, paēst un atpūsties,” norāda J.Dambis.
Uzņēmēja Agija Tilaka nopirka bijušo krejotavu, kur domā iekārtot viesnīcu. Divas zemnieku saimniecības iecerējušas audzēt smiltsērkšķus. “Vitauts Keriks stādīs smiltsērkšķus apmēram hektāra platībā. “Druvu” saimnieks Mārtiņš Šķepasts audzēs vēžus, bet Jānis Mauliņš tēva mantotajās platībās ierīkos bišu dravu,” stāsta J.Dambis. Anda Salaka turpina labiekārtot savu zemnieku saimniecību, kur ar “Phare” projekta atbalstu otro gadu zaļo Ziemassvētku eglītes. J.Dambis norāda, ka ir interese arī par austersēņu audzēšanu. Zemnieku saimniecības “Lielpurāni” īpašnieks Konstantīns Volkovs ar “Phare” projekta atbalstu iegādājās rulonu gatavošanas tehniku.
“Ir dažādi fondi, bet zemnieki uz to atbalstu maz var cerēt. Toties arvien plašākas iespējas dod bankas. Trīs zemnieki izmanto Hipotēku un Zemes bankas kredītus. Ja pagastam būs īpaši atbalstāmā reģiona statuss, tad zemnieki ir gatavi ņemt kredītus, jo nebūs jāatmaksā kredīta procenti bankai,” informē J.Dambis.
