Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus, kas paredz izkārt Latvijas valsts karogu pie izglītības iestādēm diendienā.
Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus, kas paredz izkārt Latvijas valsts karogu pie izglītības iestādēm diendienā. Lai gan atbildīgā komisija noraidīja izglītības ministra Kārļa Greiškalna priekšlikumu par pastāvīgu karoga izkāršanu pie valsts un pašvaldības izglītības iestādēm, Saeima nobalsoja par.
“Latvijas karogus vajadzētu izkārt ne tikai pie skolām, bet arī klasēs, lai audzinātu jaunajā paaudzē patriotismu,” uzskata “tēvzemiešu” deputāts Dzintars Kudums. Aptaujātie pedagogi šaubās par šī pasākuma lietderību. “Manuprāt, tas var pat mazināt valsts simbolikas un svētku nozīmi. Katrā skolā ir pasākumi, kad atskaņo valsts himnu un lieto Latvijas karogu. Tad pret tiem ir cieņa,” uzskata Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktors Gunārs Stradiņš. Viņš atzīst, ka patriotisma audzināšana sākas ģimenē. Ja mājās pie svētku galda atceras valsts svētkus, tad bērni tos atceras un svin. Direktors pieļauj, ka pompozas svētku līnijas vai valsts simbolikas lietojums ikdienā “var noniecināt valsts karoga patieso nozīmi”.
“Ja karogs ikdienā var skolēnos radīt patriotisma jūtas, tad esmu par to. Bet pārliecināta par to neesmu,” saka Annas pamatskolas vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa. Viņa novērojusi, ka jauniešiem pret karogu ir cieņa. Taču pozitīvas emocijas neveicina apkārtējā vide un smagie dzīves apstākļi. Dz.Liepiņa domā, ka pieredze parādīs, cik liela nozīme ir karoga lietojumam ikdienā. “Var gadīties, ka ikdienā pie karoga tā pierādīs, ka to vairs nemaz nepamanīs. Tagad visi uzreiz redz, ka ir svētki,” domā Dz.Liepiņa. Tomēr viņa pieļauj, ka “katra diena zem karoga liks apzināties sevi kā Latvijas pilsoņus”.
Gaujienas ģimnāzijas skolotāja Anita Grizāne nezina, kā karoga lietošana ikdienā varētu ietekmēt jauniešus. “Uzreiz ir grūti pateikt, kā tas būs. Valstisko audzināšanu karogs var veicināt, bet varbūt radīsies citas problēmas. Karogs rada svinīgu noskaņu, bet, ja tas būs redzams katru dienu, tad šis akcents zudīs,” norāda A.Grizāne. Jaunlaicenes pamatskolas direktore Gaļina Straume ir pārliecināta, ka ikdienā lietū un sniegā karogs nespēs radīt tādu svētku sajūtu, kā tas iespējams valsts atceres pasākumos, izlaidumā vai skolas jubilejā. Viņa uzskata, ka patriotiskajai audzināšanai ir daudz citu iespēju. “Ja kaut kā ir pārāk daudz, tad tas nav labi,” secina G.Straume.
Latvijas karoga izlikšana diendienā pie skolām ir kļuvusi par normu, kas visiem jāievēro. Vai tai būs cerētais efekts, to redzēsim. Kādreiz populāra bija teātra izrāde “Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!” Vai ir iespējams piespiest mīlēt? Un vai iespējams Amerikas iedzīvotāju patriotismu “pārcelt” uz Latviju, lietojot valsts karogu tā, kā to dara tur?
