7.aprīlis ir Pasaules veselības diena. Šogad šī diena un viss gads veltīts garīgajai veselībai. Manuprāt, veselība ir tas temats, par ko mūsdienās cilvēki runā nelabprāt, jo darba ritms to neļauj.
7.aprīlis ir Pasaules veselības diena. Šogad šī diena un viss gads veltīts garīgajai veselībai. Manuprāt, veselība ir tas temats, par ko mūsdienās cilvēki runā nelabprāt, jo darba ritms to neļauj. Visiem ir jābūt gan garīgi, gan fiziski veseliem. Ja tu tāds neesi, tad tevi nevienam nevajag, jo ko var paveikt slims cilvēks biznesmeņa labā? Zinu veikalu, kur pārdevējas nedrīkst atļauties ņemt slimības lapu. Ja viņas to izdara, tad pēc slimības uz darbu var nenākt, jo tā vieta jau būs aizņemta. Tātad stutējies aiz letes, kā gribi, vai arī meklē citu darbu.
Bet kā mūsu sabiedrībā jūtas garīgi slims cilvēks un viņa tuvinieki? Manuprāt, viņiem ir visgrūtāk. Ja tev mīļais cilvēks ir slims, bet tu nespēj palīdzēt, jo viņš dzīvo savā pasaulē, tad arī tavai dzīvei zūd jēga. Atceros Zentas Mauriņas romānu “Dzīves vilcienā”, kur galvenās varones Maijas māsai bija garīgās veselības problēmas. Z.Mauriņa spilgti attēloja, cik lielu pašuzupurēšanos vajag otra cilvēka labā garīgi slimā tuviniekiem. Domāju, ka tuviniekiem reizēm ir pat grūtāk nekā slimajam, jo tu nezini, kā būtu labāk.
Mūsdienās populāra slimība ir depresija. Ne psihiskā depresija, kam raksturīga nomāktība, drūmums un domāšanas aizture, bet tā, kas rodas, strādājot 25 stundas diennaktī, nedomājot par sevi. Cilvēki saka: “Man ir depresija,” bet neiedomājas, ka tās ir divas dažādas lietas. Nedomāju, ka šie cilvēki meklē psihologa palīdzību. Viņi iedzer kādu tableti un strādā tālāk, jo cilvēkam nepatīk atzīt savas problēmas.
Rīt ir Pūpolsvētdiena, kad pēc senajām latviešu tradīcijām tuvinieki ir jāper ar pūpoliem un jāsaka: “Veselība iekšā, slimība ārā! Audz apaļš kā pūpols!” Cik jauki būtu, ja šādi varētu izdzīt visas slimības – gan garīgās, gan fiziskās. Tāpēc pērsim savus mīļos un ticēsim, ka šie vārdi piepildīsies, jo nez vai mūsu senču tradīcija ir izdomāta tāpat vien.