Nesen atgriezos no Varšavas, kur man bija iespēja arī apmeklēt kādu milzīgu tirgus halli. Mani pārsteidza ne tikai lielais preču klāsts, bet arī aziātiskās izcelsmes tirgotāju pārsvars: vīri, sievas, bērni, ģimenes – it kā pašā Varšavas nomalē tu attaptos kādā no Āzijas valstīm. Bet viņi runā arī poliski – kā nu kurš māk, taču runā. Man mazliet iesāpējās sirds no tās milzīgās rūpniecības sajūtas: pasaule štancē un štancē tik daudz visa kā. Tās pašas ķīniešu rotaļlietas – gūzma! No vienas puses – cilvēkiem ir darbs, bet no otras – tā ir milzīga mašinērija, jo ir arī pieprasījums. Manuprāt, daudz labāk būtu, ja mēs pirktu savas valsts ražojumus un katrs tā arī dzīvotu. Varbūt tad izsīktu šī milzīgā pārprodukcija. Kāpēc preces, kurām tik tikko beidzies termiņš, ir jāmet ārā? Kāpēc gan veikali un kafejnīcas nevarētu šādas nevajadzīgās preces (pārtiku un citas lietas) atstāt īpašā vietā, kur ikviens varētu iet un tās paņemt? Katru gadu Eiropā tiek izmesti 90 miljoni tonnu pārtikas produktu, no Latvijas veikaliem atkritumos nonāk 20 tonnas pārtikas dienā. Ir tāda apjomīga starptautiska kustība – frīganisms. Frīgani pārtiku un arī citas preces meklē atkritumu tvertnēs. Šādā veidā frīgani nostājas pret milzīgo pārprodukcijas mašinēriju. Varētu šķist, ka rakņāties pa atkritumu tvertnēm ir slikti, taču, ja tiek izmesta svaiga maize vai kādi dārzeņi, kuri neatbilst veikala standartiem (vienkārši gurķis par šķību), kāpēc to nepaņemt? Svarīgāk – kāpēc to neļauj paņemt? Rakņāšanās atkritumu tvertnēs saistās ar ko netīru (un parasti tā arī ir), taču kāpēc gan nevarētu attīstīties šī kustība arī pie mums? Varētu pie veikaliem izvietot tvertnes, kurās cilvēki izliek ko sev nevajadzīgu un ikviens var to paņemt. Un kas gan būtu slikts, ja mēs tādās tvertnēs varētu atrast sev piemērotu jaunu plauktiņu vai kādu žaketi? Šādā gadījumā vispār vārds “atkritums” būtu jānomaina uz citu. Tas viss varētu būt līdzīgs lietotu preču veikalam, tikai šeit viss būtu bez maksas. Es nekad neesmu izpratusi vēlmi neatdot citam to, kas pašam nav vajadzīgs. Iesaku veikaliem un ēdināšanas iestādēm padomāt par to! Rudenī bieži vien kāds izliek pagalmā savu ražu ar uzrakstu “Ņem droši!”. Tāpat varētu notikt arī pie veikaliem vai arī pilsētā varētu radīt kādu vietu, kur mēs visi varētu nest ko sev nevajadzīgu, lai to paņemtu cits. Ir gan lietotu apģērbu veikali, gan Sarkanais Krusts, taču cik labi būtu, ja mums vienkārši būtu visiem vienmēr pieejama vieta, kurā, cienot citam citu, netiktu izmesti krāmi, bet gan cilvēka cienīgas lietas un ēdiens. Tā varētu cīnīties ar šo milzīgo pārprodukciju un pasaules agresīvo vakcīnu – patērēšanas vīrusu. ◆
