“2000.gada 4.novembra laikrakstā “Dzirkstele” bija Aijas Pupilas raksts “Gulbenes pensionāru padome ir apmierināta ar darīto”.
“2000.gada 4.novembra laikrakstā “Dzirkstele” bija Aijas Pupilas raksts “Gulbenes pensionāru padome ir apmierināta ar darīto”.
Jā, pensionāru padome ir apmierināta ar darīto, bet mēs, vecie pensionāri, neesam ar to apmierināti. Sapulces izziņošanai bija afiša pie kultūras nama, kur lasāms: 1.novembrī kultūras namā notiks pensionāru padomes sapulce.
Mēs, vecie pensionāri, bijām neziņā, vai drīkstam piedalīties padomes sapulcē. Kultūras namā bija sanākuši daudzi pensionāri, jo katram gribējās satikt paziņas un noklausīties koncertu.
Sapulci atklāja un vadīja Jāzeps Romulis. Darba kārtību sapulcē neapstiprināja. Vārds tika dots L.Liepai, Gulbenes pensionāru padomes priekšsēdētājai. L.Liepa runāja klusi un mēs, solos sēdošie, nevarējām labi dzirdēt, ko viņa teica. No saklausītā es sapratu, ka pensionāru padome esot strādājusi raženi. Braukuši ekskursijās, klausījušies dažādas lekcijas, uzklausījuši iestāžu vadītājus, rīkojuši izstādes. Ne viena vārda nedzirdēju, ka padomes locekļi būtu apmeklējuši kādu vecu, vientuļu pensionāru dzīvesvietā un uzklausījuši viņa vajadzības.
Pēc L.Liepas atskaitījās arī revīzijas komisijas pārstāvis. Debates nenotika. Sapulces vadītājs J.Romulis ierosināja ievēlēt jauno padomi no 25 dalībniekiem. Nevienam izvirzītajam kandidātam nelika piecelties, iepazīties ar pārējiem, arī piekrišana balotēties prasīta netika. Tika nosaukti arī tādu cilvēku uzvārdi, kas sapulcē nepiedalījās. Vai viņi piekrīt ievēlēšanai padomē?
Kad bija nosaukti 25 kandidāti padomei, tad izvirzīja kandidātus revīzijas komisijai. Pirmo nosauca I.Lasi, bijušo revīzijas komisijas priekšnieku, bet kāds protestēja, ka I.Lasis jau izvēlēts padomei. Radās apjukums. Tad L.Liepa ierosināja revīzijas komisiju atstāt vecajā sastāvā, ievēlot kādu klāt. J.Romulis lika nobalsot par visiem nosauktiem kandidātiem kopā.
Nākamais apspriestais jautājums padomes darbības termiņu no diviem līdz pieciem gadiem. Sapulcē piedalījās arī LPF priekšsēdētāja vietniece Aija Kušķe. Par termiņa maiņu neko nepaskaidroja. Arī A.Kušķe neko neteica. Sāka balsot. Vieni par diviem, citi par trīs vai pieciem gadiem. Tikai balsis gan netika skaitītas ne reizi, jo netika ievēlēti balsu skaitītāji. Tā arī noteica padomes darbības laiku – piecus gadus. Vai šī ilggadība būs lietderīga, ja pat Latvijas Saeimu ievēl uz četriem gadiem. Vai šādu balsošanu var uzskatīt par likumīgu? Vai tas nav demokrātijas principu pārkāpums?
Kāpēc sapulcē nevarēja runāt mikrofonā, lai visi klātesošie labi varētu dzirdēt?
Mēs, daudzi piedalījušies pensionāri, uzskatām, ka tā nebija pensionāru sapulce, bet mazas cilvēku grupas vēlme. Šajā sapulcē pieņemtie lēmumi ir nelikumīgi, jo pieņemti, neievērojot demokrātiju.
Šo manu rakstu nez vai “Dzirksteles” slejās redzēšu, jo V.Jurjānei ir laba draudzība ar redakcijas darbiniekiem, tādēļ šī raksta kopiju nosūtu LPF priekšsēdētājam J.Porietim un avīzei “Pensionārs”.
anonīms pensionārs
