Smaidīga, enerģiska un ar savu viedokli – tāda ir alūksniete Rudīte Petrova, kas strādā par frizieri. Sevi viņa raksturo kā prasīgu un mērķtiecīgu būtni.
“Ja esmu nospraudusi sev mērķi, tad noteikti iešu uz to līdz galam, bet ne pāri līķiem,” apgalvo Rudīte. Uz viņu varētu attiecināt cilvēkiem ar burtu „R” vārdā piemītošās īpašības, proti, šīs personas nav nepamanāmas un klusas malā stāvētājas. Savulaik tieši šis burts kalpojis par pamatu vārda izvēlei: dzemdības pieņēmusi vecmāte Rita, tāpēc Rudītes māmiņa nolēmusi, ka meitai jādod vārds, kas sāktos ar tādu pašu burtu. Vecāki kalendārā sameklējuši senatnīgu un maz dzirdētu vārdu, kurā meita arī nosaukta.
“Bērnam piedzimstot, vecāks jau jūt, kāds vārds viņam piestāvētu vislabāk,” uzskata Rudīte, kas ar vārda izvēli allaž bijusi apmierināta. Tiesa, tuvo cilvēku lokā reti kurš viņu tā sauc, jo kopš mazām dienām Rudītei ir dažādas iesaukas. Šobrīd aktuālākās ir Rudiņa un Rudoviča – mīļvārdiņi, kādos viņu uzrunā kolēģes SIA “Lave”. “Iesaukas parasti ir mīļas, jo tās rodas ilggadējas sadarbības rezultātā – pats jau tu viņas nevari izdomāt,” spriež Rudīte. Mīļas viņai ir arī tagadējās kolēģes. Lai gan kolektīvā strādā dažādu paaudžu cilvēki, attiecības ir tik labas, ka Rudīte nebeidz vien brīnīties, cik gan labi var saprasties cilvēki ar atšķirīgu gadu skaitu un dzīves pieredzi.
Kaut arī darbs viņai kļuvis par sirdslietu, brīvajā laikā Rudītei ir daudzas citas aizraušanās, kas saistītas ar saimniecisku darbošanos – rokdarbiem, kulināriju. Viņai tuva ir arī grāmatu lasīšana. Rudīte uzskata, ka, izlasot jebkuru grāmatu, katrā būs vismaz viens teikums, kas cilvēkam iekritīs prātā un noderēs tālākajā dzīvē. No pēdējā laikā izlasītajām grāmatām viņai visvairāk paticis darbs par Katrīnu II. Tas licis kārtējo reizi atskārst, cik Alūksne ir vēsturiska vieta. “Mums ir Bībeles muzejs, mums ir Katrīna II, mums ir Gliks – mums ir viss. Vajag tikai kādu, kurš ņemtu un to izmantotu,” saka Rudīte.
Gaviļniece atzīst, ka visskaistākās vārdadienas izvēršas tad, ja tās iekrīt darbdienās. Tādos gadījumos viņu svētkos apsveic ne tikai kolēģi, bet arī klienti, kas pie frizierītes ierodas ar ziediem. “Kad klients atnāk ar paša dārzā plūktiem ziediem, kad tu zini, ka viņš tajā brīdī ir domājis par tevi un kad mājās ej ar ziedu klēpi – tās tiešām ir manas mīļākās vārdadienas,” atklāj Rudīte. Kā vārdadienu lielāko plusu viņa min to, ka ikviens cilvēks tajās var apsveikt sev tuvu personu, jo atšķirībā no dzimšanas dienām, kas vairāk ir intīmi svētki, tajās jebkurš ir zinošs par svētku dienu. “Ir patīkami, ka cilvēki tevi atceras un tu nejūties viens šajā pasaulē,” viņa saka.
