Gaujienas ģimnāzija tāpat kā nodegusī Sapņu pils Cesvainē ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Gaujienas ģimnāzija tāpat kā nodegusī Sapņu pils Cesvainē ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā ir pašvaldības īpašums, tāpēc valsts par to nerūpējas. Savukārt pagasta padomei nepietiek līdzekļu, lai skolas kolektīvs varētu strādāt bez bažām.
“Iesniedzām pagasta padomei, cik līdzekļu nepieciešams, lai varētu izpildīt ugunsdrošības prasības. Būtu vajadzīgi apmēram 10 000 latu, no kuriem 8000 latu maksā signalizācijas ierīkošana. Pirms mācību gada sākšanas iegādājāmies jaunus ugunsdzēšamos aparātus. Pārmūrētas divas krāsnis, bet tādu ir vairāk nekā 20,” stāsta Gaujienas ģimnāzijas direktore Ieva Zariņa.
Viņa uzsver, ka pēc Cesvaines nelaimes skolā ir mainīta apkures kārtība. Krāsnis kurina katru dienu, jo, retāk kurinot, iespējams pārkurināt. “1998. gadā saņēmām 43 000 latu no valsts, lai skolā neiebruktu griesti. Pēdējos gados veltīgi ir lūgtas valsts investīcijas. Esam Piļu un muižu asociācijā, bet valstī šādās ēkās ir apmēram 100 skolu,” norāda I.Zariņa. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas priekšnieks Intars Zitāns norāda, ka vēlme ekonomēt uz ugunsdrošības rēķina rada neparedzamas sekas. “Valdībai ir jārūpējas ne tikai par Cesvaines pils atjaunošanu, bet arī par to, kā nepieļaut līdzīgu situāciju citā vietā,” atzīst I.Zitāns.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pieprasījis informāciju par kultūras pieminekļiem, kuros atrodas izglītības, kultūras un sabiedriskas iestādes. “Alūksnes rajonā tādu ir daudz, un droši vien būs noteiktas prasības, kas jāizpilda. Tādas noteikti būs Alūksnes Jaunajai pilij, tautas namam un citiem objektiem. Tomēr nezinu, vai ugunsnelaime Cesvaines pilī spēs mainīt situāciju,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga. Viņa uzskata, ka Cesvainē notikušais ugunsgrēks ir likumsakarība. Līdzīgā stāvoklī ir minētās Alūksnes rajona pilis un Zvārtavas pils.
