Saeimā iesniegts likumprojekts, kas noteiks kārtību, kādā pašvaldības var atteikties no atsevišķu funkciju pildīšanas. Tas būs atļauts, ja pašvaldību rīcībā nebūs nepieciešamā finansējuma.
Izšķirties vajadzēs
pašvaldībām
“Šis likumprojekts liecina, ka ir gaidāmi lieli pašvaldībām paredzēto finanšu resursu ierobežojumi. Tāpēc pašvaldībām tiek dotas brīvas rokas situācijā, kad tās rīcībā nav naudas. Turklāt nevis valdība, bet pašas pašvaldības atteiksies no šīm funkcijām. Lai gan tieši no valdības ir atkarīga finansējuma sadale, pašvaldībām nāksies lemt, ko darīt bez tā – slēgt bērnudārzu, bibliotēku, skolu vai kultūras iestādi. Protams, nāksies arī atbildēt par šiem lēmumiem, jo slēgt kādu iestādi vienmēr ir vieglāk nekā atjaunot tās darbību,” secina Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Pašvaldība jau ir visu samazinājusi iespēju robežās. Taču paredzams, ka nākamgad finansējums būs mazāks vēl par trešo daļu. Tas nozīmē, ka katrs trešais darbinieks ir jāatbrīvo vai arī vēl vairāk jāsamazina algas. A.Harju nevēlas prognozēt, kuras varētu būt tās funkcijas, no kurām varētu atteikties daļēji vai pilnībā. Pašvaldībām ir deleģētas funkcijas, bet nauda to izpildei tiek atņemta. Ja kāda iestāde tiks slēgta uz laiku, tad vajadzēs vēl lielākus resursus, lai atkal to atjaunotu.
Nāksies atteikt palīdzību iedzīvotājiem
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins atzīst, ka grūti iedomāties tādas funkcijas, no kurām varētu atteikties. Piemēram, domes pienākums ir nodrošināt garantēto minimālo ienākumu pabalsta izmaksu. Taču jau tagad ir iztērēti tam paredzētie līdzekļi un ieskaitīti no budžeta rezervēm. Nav zināms, vai ar tiem pietiks līdz gada beigām. Ko iesākt, ja naudas vairs nebūs? “Likums paredz, ka šis pabalsts ir obligāti jāizmaksā. Tas nozīmē, ka nāksies finansējumu meklēt. Tiks izskatītas visas iespējas, jo cilvēkiem atbalsts ir jāsaņem. Nav nevienas citas institūcijas, kas to varētu nodrošināt,” uzskata A.Fomins.
Pašvaldības ir vienīgās iestādes, kurās iedzīvotāji var lūgt palīdzību. Tas nozīmē, ka tām būtu jānodrošina vismaz tāds finansējums, lai nevajadzētu lemt par funkciju samazināšanu. Diemžēl valdība un Saeima jau gadiem ir praktizējusi uzlikt pašvaldībām arvien jaunas funkcijas, kurām netiek piešķirts finansējums. A.Fomins domā, ka ir vēl pāragri spriest par jauno likumu.
Pašvaldības funkcijas pildīs brīvprātīgi
Likumprojekts “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” liecina, ka daļēja pašvaldību funkciju pārtraukšana var ilgt vismaz divus gadus. Tas nosaka kārtību, kādā pašvaldības var atteikties no atsevišķu funkciju, uzdevumu un pienākumu pildīšanas uz laiku. Likums atbrīvos grūtībās nonākušas pašvaldības no kriminālatbildības, ja tās finanšu trūkuma dēļ atteiksies no funkcijām, par kuru nepildīšanu tā ir paredzēta. Pašvaldības dome varēs pieņemt saistošos noteikumus, kuros noteiks brīvprātīgas iniciatīvas, lai nodrošinātu tās funkcijas, no kurām uz laiku atsakās.
