Alūksnes rajona pašvaldības kūtri iesaistās dzīvnieku izolatora finansēšanā.
Alūksnes rajona pašvaldības kūtri iesaistās dzīvnieku izolatora finansēšanā
Lai gan dzīvnieku aizsardzības un veterinārmedicīnas likums uzliek par pienākumu pašvaldībām ķert un nogādāt patversmē klaiņojošos suņus un kaķus, tomēr tas tiek darīts vienīgi divās pašvaldībās. Pārējos pagastos klaiņojošo dzīvnieku problēma netiek risināta.
“Alūksnē ir vienīgais dzīvnieku izolators valstī, un domāju, ka tas ir veiksmīgākais klaiņojošu suņu, kaķu problēmas risinājums. Šos dzīvniekus turam 14 dienas un šajā laikā mēģinām dzīvniekam atrast saimnieku. Ja dzīvniekam gādīgu saimnieku neizdodas atrast, tad pieņemam lēmumu par eitanāziju,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds un atzīst, ka tas ir sāpīgi gan dzīvniekam, gan grūti ārstam, kas to dara. Protams, tas viss prasa arī finansiālus līdzekļus, tāpēc pagastu pašvaldību iesaistīšanās izolatora uzturēšanā būtu nozīmīgs atbalsts.
Kaķis – tūkstoš latu vērts
Liepnas pagasta padomes un rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols norāda, ka uzturēt patversmi nav lēti. “Divus gadus maksājām un uzturējām patversmi, gada laikā izmaksas sniedzās pie tūkstoša. Tomēr atskaitēs konstatējām, ka patversmē nogādāts tikai viens kaķis. Domāju, ka ar līdzīgu situāciju saskārušās arī citas pašvaldības. Maksas ir lielas, tāpēc izlemj nefinansēt patversmi,” saka L.Sīpols. Lētāk esot maksāt par katru dzīvnieku atsevišķi – 15 lati par noķeršanu un 4 lati par katru izolatorā pavadīto dienu. Šādas naudas summas jāmaksā arī noklīdušā dzīvnieka saimniekam, kas nav uzraudzījis savu suni vai kaķi un pieļāvis viņa klaiņošanu.
M.Kamerāds min kādu nupat notikušu atgadījumu Mārkalnē, kad ziņots par traku suni, kas grauza konservu bundžas, siekalojās un uzbruka cilvēkiem. “Zvana man, lai gan par šo gadījumu būtu jāatbild pašvaldībai. Kopā ar pagasta veterinārārsti problēmu izdevās atrisināt,” stāsta M.Kamerāds. Tāpat arī pašām pašvaldībām būtu jāuzņemas rūpes par nobrauktajiem dzīvniekiem pagasta teritorijā. Viņš stāsta, ka pašvaldībām par neiesaistīšanos suņu un kaķu ķeršanā varētu pat uzlikt sodu, kas gan pašlaik netiek darīts. “Ja situācija neuzlabosies, būsim spiesti būt bargi un liksim sodus,” saka M.Kamerāds.
Vakcinē arvien mazāk
M.Kamerādu gan visvairāk uztrauc tas, ka klaiņojošie dzīvnieki var pārnēsāt trakumsērgu. Viņš atklāj, ka trakumsērgas gadījumu skaits rajonā arvien pieaug. Pagājušajā gadā konstatēti 15 gadījumi, tajā skaitā trīs mājas seskiem, turpretim 2005.gadā saslimuši vien seši zvēri. “Samazinājies vakcinēto dzīvnieku skaits. Pērn vakcinēti vien 765 kaķi un 1595 suņi, 2004.gadā – 1750 suņi un 915 kaķi. Domāju, ka viens cēlonis ir tas, ka vakcīnas tagad ir maksas, turpretim kādreiz bija par brīvu,” ir pārliecināts M.Kamerāds. Satraucošs ir fakts, ka pērn ziņots par 43 dzīvnieku koduma gadījumiem.
