– Iebraucu Amerikā ar vienām skrandainām biksēm, un nu man ir desmit miljoni,- kāds veiksminieks lielās saviem tautiešiem.
***
– Iebraucu Amerikā ar vienām skrandainām biksēm, un nu man ir desmit miljoni,- kāds veiksminieks lielās saviem tautiešiem. – Saki, vecīt, un ko tu tagad iesāksi ar 10 miljoniem skrandainu bikšu?
***
Iedomājies, es dabūju īstu sesku! – Ej, nu! Un kur tu viņu turi? – Guļamistabā. – Vai tur nav slikts gaiss? – Nekas, gan jau pieradīs.
****
Kaimiņienes apspriežas: – Mēs avenēm liekam kūtsmēslus. – Mēs gan tās ēdam ar cukuru…..
***
Zīmēšanas stundā Jānītis nodod baltu lapu ar uzrakstu: “Govis pļavā 2036. gadā”.
Skolotājs: “Neredzu nekādu pļavu!”
Jānītis: “Jūs to arī nevarat redzēt!”
Skolotājs: “Kāpēc?”
Jānītis: “Tāpēc ka govis apēdušas visu zāli.”
Skolotājs: “Labi, bet kur ir govis?”
Jānītis: “Bet kāpēc viņām te būtu jābūt, ja visa zāle ir apēsta?”
***
Skolas ekskursantu grupa ierodas viesnīcā. Grupas vadītājs reģistrācijas grāmatā izlasa: “Hercogs Smits ar dzīvesbiedri.”
Skolotājs ieraksta: “Skolotājs Bērziņš ar 3.c.”
Ko teikt, ja esi aizmidzis stundas laikā:
– Viņi man asinsnodošanas punktā teica, ka tā varot gadīties.
– Tas ir tikai 15 minūšu snaudiens tā vietā, ka neaizsūtījāt mani pie direktora.
– Es testēju grāmatu izturību uz spiedienu.
– Ja tu būtu pērtiķis, ko tu domātu par cilvēku?
– Cilvēks ir tas, līdz kam var novest darbs.
Uz ielas:
– Tantiņ, kā visātrāk var nokļūt slimnīcā?
– Nosauc mani vēlreiz par tantiņu!
Citāti no apdrošināšanas firmas protokola
“…tas puisis bija visur! Man nācās vairākas reizes grozīt stūri, pirms es viņu notriecu!”
“…Pēkšņi pamanīju, ka lielā ātrumā manai mašīnai tuvojās telefona stabs. Bija jau par vēlu, lai no tā izvairītos.”
Neirastētiķis ir tas, kurš būvē gaisa pilis, šizofrēniķis ir tas, kurš tajās dzīvo, bet psihologs ir tas, kurš ievāc īres maksu.
Šizofrēniķis domā, ka 2 52=5.
Neirastēniķis zina, ka 2 52=4,
bet tas viņu drausmīgi uztrauc.
O’Konnels klurnēja mājup ar mazu īru biskija pudeli kabatā, kad paslīdēja un smagi nokrita. Kad viņš centās uzrausties, viņš sajuta kaut ko tekam lejup pa kāju.
“Lūdzu, Kungs,” viņš lūdzās, “lai tās būtu asinis!”
Šoferi runā, ka ir divu veidu gājēji – fiksie un beigtie…
Dēls atnāk mājās un saka tēvam:
– Man tev ir labas ziņas!
– Jā, kādas?
– Atceries, tu teici, ka dosi man 100 latus, ja es iestāšos universitātē?
– Protams, atceros.
– Tev nebūs man tie jādod.
Kā zināms, visa evolūcija, visa dzīvība uz Zemes ir izlīdusi no okeāna (jūras). Pētījumi 100% pierāda, ka visvecākie veči un pirmie, kas izlīda no jūras,.bija latvieši. Par to liecina gadu tūkstošiem sens šīs tautas izteiciens: “Piever žaunas!”
Kad uz Zemes beidzies trešais pasaules karš un izklīduši radioaktīvie mākoņi, pie pēdējā nejaušības dēļ dzīva palikušā cilvēka pienāk pērtiķis, iesit tam pa galvu ar rungu un saka:
“Nu, ko, homo sapiens, sāksim atkal visu no gala?”
Divi draugi sarunājas:
– Ar ko atšķiras terorists no sievasmātes?
– ???
– Ar teroristu var sarunāt.
Iet students pāri Driksas tiltam. Redz, otrs students ēd maizi un skatās ūdenī.
– Ko dari?
– Ēdu maizi ar zivi.
– Kur tad zivs?
– Ūdenī.
Šumahers, Baričello un Hakinens brauc piknikā. Baričello naktī dzird dīvainu troksni.
Viņš izlien no savas telts un ierauga, ka Šumahers skrien ap savu telti un viņam pakaļ dzenas mežonīga lauva. Hakinens stāv malā un sauc:
– Ātrāk! Skrien ātrāk! Lauva tevi tūliņ panāks!
– Neuztraucies, lauva atpaliek par 3 apļiem!
– Māsiņ, pajautājiet tam puišelim, kurš salauzis kāju, kā viņu sauc, lai mēs varētu paziņot zēna vecākiem.
– Dakter, puika saka, ka vecāki paši lieliski zinot, kā viņu sauc.
– Kāpēc tu tā skrien?
– Lai izjauktu kautiņu.
– Un kas tad kaujas?
– Es un kaimiņu Māris!
Aleksis dabūjis sliktu atzīmi matemātikā. Sadusmotais tēvs dodas pie skolotāja.
– Sakiet, skolotāj, kā tas nākas, ka mans dēls matemātikā dabūjis vieninieku?
– Tādēļ, ka sliktāku atzīmju mums nav.
– Saki, Jānīt, ko tu Bībelē tik cītīgi meklē?
– Mīļo māmiņ, es tikai gribu apskatīties, kāds kurss dolāram bija pirms Kristus dzimšanas!
– …Neidoš lēv igīmial ovīzd iba āt nu…
– Atkal tu, vectētiņ, grāmatu esi paņēmis otrādi!
– Skolotājs uz mani reizēm lūkojas tā, it kā es nebūtu sagatavojis mājas uzdevumu.
– Nu, un kas tālāk?
– Bet es uz viņu skatos tā, it kā būtu tos sagatavojis.
– Kas jauns dzirdams skolā, dēliņ?
– Iedomājies, tēt, mūsu matemātikas skolotājs, kā izrādās, ir ļoti skaudīgs!
– Ūja, kāpēc gan tu tā domā?
– Jau otro reizi, dzenot mani ārā no klases, viņš saka: “Ak, ja es būtu tavs tēvs!…”
– Tēt, vai zini, vakar to uzdevumu tu atrisināji nepareizi.
– Tas mani ļoti apbēdina, manu zēn!
– Nebēdājies, arī citi tēvi bija atrisinājuši nepareizi!…
– Puika, noņem savu cepuri!
– Man nav cepures.
– Bet tev taču ir cepure galvā!
– Tā ir nevis mana, bet gan brāļa cepure.
***
Fizikas stunda.
Skolotājs: “Kāda temperatūra ir klasē?”
Klase: “15 grādi.”
Skolotājs: “Un ārā?”
Klase: “20 grādi.”
Skolotājs: “Tad attaisiet logu, lai pieci grādi ienāk klasē!”
***
Ja 1.aprīlī veiksmīgi izjoko vecākus, tad gaidāma kabatas naudas samazināšanās.
***
Divi skolēni sēd autobusā. Iekāpj vecenīte un saka:
“Vai jūs, zēni, nepieceltos? Jūsu priekšā stāv vecs cilvēks!”
Viens taisās celties, bet otrs saka:
“Šito joku es zinu. Kā tu piecelsies, tā viņa apsēdīsies tavā vietā!”
***
– Saki, Jānīt, kādam pacientam nevajag anestēziju?
– Labi nofiksētam pacientam.
***
– Visi ķermeņi no aukstuma saraujas, bet no siltuma izstiepjas. Miniet piemēru, – saka skolotājs. Pieceļas skolnieks: – Ziemā dienas ir īsākas…
***
– Jūsu dēls stundas laikā šaudījās ar kaķeni, – skolotājs žēlojas skolnieka mātei. – Ak! Tas nebēdnis atkal pazaudējis koltu, ko es viņam uzdāvināju dzimšanas dienā.
***
– Informātikas skolotājs ienāk klasē piecas minūtes pirms stundas sākuma. Skatās – visi skolēni jau sēž pie datoriem, ievada programmas. Skolotājs pieiet pie kopējā slēdža un izslēdz strāvu visai klasei. Klasē noskan neapmierinātības vilnis: – Mēs taču nesaglabājām! Skolotājs atmaidzis ieslēdz slēdzi: – Nu labi, saglabājiet.
***
– Pēterītis ir pats nepaklausīgākais skolēns klasē, – žēlojas skolotāja. – Pats skumjākais, ka viņš nekad nebasto.
