Lai nodrošinātu pensijas apmēru un palielināšanu atbilstoši dzīves dārdzības izmaiņām, proti, lai piešķirtā pensija laika gaitā nezaudētu savu vērtību, to indeksē.
Lai nodrošinātu pensijas apmēru un palielināšanu atbilstoši dzīves dārdzības izmaiņām, proti, lai piešķirtā pensija laika gaitā nezaudētu savu vērtību, to indeksē. Līdz šim gadam pensiju indeksācijā tika piemērots tikai patēriņa cenu indekss, kas kompensēja inflācijas izraisīto pirktspējas samazināšanos. Lielie pensiju indeksi saistībā ar augstu inflāciju valstī – tā jau ir pagātne.
Pārejot uz tirgus ekonomiku, deviņdesmito gadu sākumā bija vērojama ļoti augsta inflācija, kas zem 20 procentu robežas nokritās tikai 1996.gadā. Pēdējos gados atbilstoši makroekonomiskajai videi inflācija nav sasniegusi pat trīs procentu līmeni gadā. Arī nākotnē strauja inflācija netiek prognozēta, līdz ar to patēriņa cenu izmaiņu ietekme uz pensijām samazinās.
Šogad sācies jauns posms pensiju reformā – līdzās patēriņa cenu indeksam pensiju indeksācijā vērā ņem arī zināmu iemaksu algas pieaugumu valstī. Tādējādi tiks nodrošināta ne vien inflācijas ietekmes kompensācija, bet arī reāls pensijas apmēra ikgadējs palielinājums.
Pensijas indeksē katru gadu
Šogad un līdz pat 2005.gadam ieskaitot, valsts pensijas tiek indeksētas ik gadu, bet, ja inflācija pārsniedz piecus procentus gadā – ik pēc pusgada. Valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (šobrīd tās ir pensijas, kas nepārsniedz 90 latus), tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Savukārt valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu tā apmēru (tātad pensijas 90,01 līdz 150 latu robežās), tiek indeksētas tikai ar patēriņa cenu indeksu.
No 2006. līdz 2010.gadam visas valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (šobrīd tās ir pensijas, kas nepārsniedz 150 latus), indeksēs ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, bet ar 2011.gadu tiks indeksētas visas pensijas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.
Nav liela inflācija
Plānojot budžetu 2002.gadam, tika veiktas arī prognozes pensiju indeksācijai. Pēc Finansu ministrijas vērtējuma par gaidāmajām patēriņa cenu izmaiņām 2002.gadā tika prognozēts, ka, piemērojot patēriņa cenu/algu indeksu, vidējā pensija šāgada indeksācijā varētu palielināties par gandrīz trim latiem. Tomēr prognozes pensiju indeksācijai izrādījās pārāk daudzsološas. Kāda tad ir faktiskā situācija šogad?
Inflācija 2001.gadā bija 2,5 procenti un nepārsniedza piecus procentus, pensiju indeksācija šogad tiek veikta vienreiz – 1.oktobrī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, inflācija periodā starp 1.oktobrī gaidāmo un iepriekšējā gada pensiju indeksāciju ir bijusi ļoti zema, tikai 0,89 procenti.
Patēriņa cenu gauso palielināšanos galvenokārt var skaidrot ar deflāciju – patēriņa cenu pazemināšanos, kas fiksēta šā gada februārī, jūnijā, jūlijā un augustā. Arī pārējos mēnešos inflācija ir bijusi visai neliela. Līdz ar to pensijas, kuras tiks indeksētas vienīgi ar patēriņa cenu indeksu, proti, no 90,01 līdz 150 latiem, palielināsies nedaudz – vidēji apmēram par latu.
Mazās pensijas, kuras nepārsniedz 90 latus, palielināsies nedaudz straujāk, jo līdzās patēriņa cenu indeksam tām piemēros arī 25 procentus no iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.
Palielina vidēji par diviem latiem
Kā paredz likums “Par valsts pensijām”, iemaksu algas indeksu nosaka Labklājības ministrija pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķiniem par algu summas, no kurām veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, faktiskā pieauguma. Šī informācija precīzi atspoguļo pašreizējo situāciju, jo iegūta no sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētās uzskaites datu bāzes.
Iemaksu algu summa 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir palielinājusies par 8,35 procentiem, kas visumā ir augsts rādītājs un atspoguļo ne vien vidējās iemaksu algas pieaugumu (6,4 procenti), bet arī sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaita palielināšanos. Pensiju indeksācijās līdz šim tika piemērots indekss, kas atspoguļo patēriņa cenu izmaiņas jeb inflāciju, tad, papildinot šo indeksu ar iemaksu algas pieauguma procentu komponentu, pēdējais ir jāattīra no inflācijas, tādējādi iegūstot reālo iemaksu algas palielinājumu. Pretējā gadījumā patēriņa cenu izmaiņas tiktu iekļautas pensiju indeksā divreiz. Aprēķinu rezultātā likumdošanā noteiktie 25 procenti no iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, papildus patēriņa cenu indeksam pensijām šogad dos vēl 1,43 procentu lielu pieaugumu. Līdz ar to pensiju indeksācijā piemērojamais patēriņa cenu un algu indekss attiecīgajiem pensionāriem palielinās pensijas vidēji par 1,3 latiem, bet maksimālais pensijas palielinājums šai pensionāru kategorijai būs divi lati.
Šāgada pensiju indeksācijā piemēros šādus indeksus: 1,0089 – personām, kuru pensijas apmērs ir robežās no 90,01 līdz 150 latiem; 1,0232 – personām, kuru pensija nepārsniedz 90 latus.
Valsts pensijas ārzemēs
Vairākumā Eiropas valstu pensijas indeksē, ņemot vērā tikai inflāciju. Valsts pensijas Austrijā, Vācijā, Dānijā un zināmā mērā Zviedrijā un Francijā indeksē, ievērojot arī algas izmaiņas. Šveicē algu palielinājums tiek ņemts vērā tikai reizi divos gados.
Pensiju sistēmu stabilizēšanas nolūkā atsevišķās valstīs ir veikti pagaidu pasākumi pensiju indeksācijas izdevumu ierobežošanā. Piemēram, pensijas indeksē ar indeksu, kas ir zemāks par inflāciju. Šādu metodi izmantoja deviņdesmito gadu sākumā Somijā un Spānijā. Šajos gados indeksācija vispār netika piemērota Itālijā un Austrijā.
Inta Vanovska, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta Pensiju politikas un prognozes nodaļas vadītāja
