Veļu laikā.
Veļu laikā
Vakars iešalca bērzos,
Mēness caur zariem spraucās.
Ielās un tāltālās takās veļi
satiekas.
Tur – vectēvs parkā uz sola,
Nobraukot sirmo bārdu – lēnām,
Kā miestiņu baudot,
Uzsāka senu dziesmu.
Tā saveda kopā ciltis
Un sasēja pagātnes tiltus,
Saplūda kopā ar dēliem,
kuriem jau pašiem ir dēli.
Sēdot pie loga, es dzirdu,
kā vēji iezvana nakti.
Bet ielās un tāltālās takās
sentēvu ēnas klīst.
