Es atslēdzos no dzīves ar lielu knikšķi.
* * *
Es atslēdzos no dzīves
Ar lielu knikšķi
Un aizeju mūzikas
Un dzejas pasaulē.
Es reizē redzu un neredzu,
Reizē dzirdu un nedzirdu
To pasauli, kas man visapkārt.
Es reizē esmu un neesmu
Šeit un šajā brīdī.
Es reizē sēdu un lidoju,
Reizē smejos un raudu,
Un tomēr nedaru it neko.
Es reizē esmu istabā
Un reizē – miglas vālā lielā,
Un nesaprotu, nedomāju
Vairs it neko.
Es esmu atslēgusies
No visa un visiem
Ar lielu, lielu knikšķi.
Es esmu egoiste –
Es baudu savu esību!
* * *
Man ir auksti
Šajā pasaulē,
Ko par dzīvi sauc.
Man nav krāsns,
Ko par draudzību sauc.
Man nav sārta,
Ko par mīlu sauc.
Ja arī tev ir auksti
Šajā pasaulē,
Ko par dzīvi sauc,
Atnāc pie manis
Pa naksnīgo ceļu,
Ko par Piena ceļu sauc.
Divatā mēs radīsim
To krāsni
Ko par draudzību sauc.
Varbūt pat atradīsim sārtu,
Ko par mīlu sauc.
Un divas sirdis,
Kam bija auksti
Šajā pasaulē,
Ko par dzīvi sauc,
Iegūst to siltumu,
Ko tikai draugs var dot.
Inga Siliņa
***
Brīnums
Sārta kļavas lapa atnāca ar rītu
Un steidzās dienu spodrināt.
No domu apcirkņiem tās sliktās
izmeta,
Tās labās – saulē izlika.
Ieva Pētersone
