Liku bēdu zem akmeņa, Pāri gāju dziedādama.
* * *
Liku bēdu zem akmeņa,
Pāri gāju dziedādama.
(Latviešu t.dz.)
Cik daudz bēdu pa pasauli klīst!
Laikam daudz akmeņu pacelts,
Zem kuriem bēdas paslēptas bij’.
Sāksim vākt bēdas pa vienai,
Lai vairāk savāktu kopā,
Un paliksim zem viena
Liela un skaista akmens,
Ko neviens negribēs celt.
Un tad jau varēsim
Apkārt staigāt dziedādami,
Kā mūsu senči to darījuši!
– Bet, ja vēl kādas bēdas radīsies? –
Darīsim atkal tāpat,
Lai vienmēr varētu staigāt
Dziedādami un smaidīdami!
Inga Siliņa
* * *
Roku dārzu un secinu:
Arī starp sliekām var sastapt
pašnāvnieces;
Slieka tinas un sienas
Pati ap sevi mezglu mezglos,
Līdz pakaras vai nožņaudz sevi.
* * *
Cik daži cilvēki līdzīgi lapsenēm!
Lapsene sitas pret loga rūti,
Gribēdama izkļūt ārā.
Ja paņemsi rokās, lai tai palīdzētu,
Pretī saņemsi dzēlienu asu.
* * *
Lietus aumaļām līst
Vairākas dienas bez mitas.
Dārzs ir izmircis dubļos.
Visi augi apdzērušies,
Sagūluši pie zemes.
Inga Siliņa
