Kā lai pateicos par visu skaisto, ko man dzīvē devi?
* * *
Kā lai pateicos
par visu skaisto,
ko man dzīvē devi?
Kā lai pateicos
par visu labo,
ko darīt centies?
Kā lai pateicos
par sāpēm visām,
caur kurām laimi ieraudzīju?
Kā lai pateicos
par glāstiem, par mierinājumu
grūtos un sāpīgos brīžos?
Kā lai pateicos
par rūpēm, par pastaigu
pasakaini piesnigušā mežā?
Kā lai pateicos
par visu jauko, skaisto,
ko tu manai dzīvei devi?
Neko citu es neprotu,
kā no visas sirds
klusu “paldies” pateikt.
Un bieži vien tas –
mazais, klusais “paldies” –
paliek nepateikts.
Vai arī pasaku to,
kad sen jau par vēlu,
kad nedzird šo “paldies”.
Un tomēr – šoreiz es saku,
kaut tikai savās domās,
bet skaļi jo skaļi saku: “Paldies!”
