Stundām ir asaras acīs, bet minūtēm – salauztas sirdis.
**
Stundām ir asaras acīs,
bet minūtēm – salauztas sirdis.
Vien sekundēm paliek tie īsie
prieka un neprāta mirkļi,kad pulksteņi samelo laiku
un škiet, ka mēs nebijām šķirti,
ka bijām vien aizmiguši
tikai uz īsu mirkli.
**
Uzšķīlās dzirkstele, aizdegās kaisle.
Aizsteidzās rokas pa augumu turp,
kur dzīvoja elsas, krūtis un lūpas,
domas kur izgaisa tālu un prom…
Uzšķīlās dzirkstele, radīja svētkus.
Baudījām mirkli, tik īsu, ka sāp..
Pārnāca mājās neīstā dziesma,
steidza to pasauli pasludināt,
kur neīstus cilvēkus gruzdošās mielēs
kā vīraka dūmos var apreibināt…
**
Ja pelnītā atpūtā aizgājis kurpnieks,
vai tādēļ mans ejamais beigsies?
Ja nebauda cieņu vairs pulksteņu meistars,
nav pārstājis ritēt mans laiks.
Es pasauli izzināt ieildzis esmu,
bet beigās, vienalga,vai smilšu pulkstenim ticot,
vai noplēsis pēdējās kurpes,
pie tevis es atnākšu –
gaidi!
