Es priecājos par melnbalto, seno foto,
Par vienkāršām sejām un acīm,
Jo ikdienu pārvērš svētkos.
Tajās nav lepnuma, viltus un naida,
Mirdz vasaras prieki un ziemas baltums.
Tajās redz naktis un zvaigžņotas debesis.
Katrā sejā ir sava iekrāsota diena,
ar visu, kas cilvēkam lemts.
Tās skatās uz mani un saka: – nenovīsti pelēkā dienā,
Iekrāso pati!
