Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Ministru prezidents un Labklājības ministrija ir saņēmuši daudzu medicīnas iestāžu, arodorganizāciju un pacientu vēstules, kurās izteikts atbalsts streikojošo mediķu prasībām.
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Ministru prezidents un Labklājības ministrija ir saņēmuši daudzu medicīnas iestāžu, arodorganizāciju un pacientu vēstules, kurās izteikts atbalsts streikojošo mediķu prasībām.
Labklājības ministrija streikotāju izvirzītās prasības atzīst par pamatotām un, atbalstot mediķus, ir sagatavojusi izvērstu rīcības plānu, kuru ieviešot tiks palielināts kopējais veselības aprūpes finansējums un attiecīgi pieaugs līdz šim nepamatoti zemais mediķu atalgojums.
26. jūlijā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr.401 “Par streika prasību izpildi”, kas nosaka, ka veselības aprūpe Latvijā ir noteikta par prioritāru nozari. Ministru kabineta rīkojums paredz, ka Latvija veselības aprūpes budžeta noteikšanā pakāpeniski tuvosies Eiropas Savienības līmenim.
Labklājības ministrija turpina strādāt pie likuma par Veselības aprūpes finansēšanu. Likums noteiks veselības aprūpes finansēšanas avotus un mehānismu veselības aprūpes finansēšanai.
Jau jūlija beigās Labklājības ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai Koncepciju par veselības aprūpes finansēšanas avotiem. Ministru kabinetam būs jāpieņem lēmums, kuru no trim Labklājības ministrijas piedāvātajiem variantiem izmantot par pamatu Veselības aprūpes finansēšanas likumam.
Labklājības ministrija jau iepriekš ir atbalstījusi mediķu atalgojuma palielināšanu. Tā 2001. gadā, veicot grozījumus likumā par budžetu, 1,5 miljoni latu tika piešķirti mediķu atalgojuma palielināšanai. Tomēr ne visas veselības aprūpes iestādes izlietoja saņemtos līdzekļus paredzētajam mērķim, kā rezultātā zaudētāji bija galvenokārt vidējais medicīniskais personāls slimnīcās.
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Labklājības ministrija strādā pie grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas noteikumos, kuros stingri un precīzi tiks pateikts, kādi līdzekļi ir novirzāmi tikai un vienīgi mediķu darba samaksai.
Turklāt tiks pārskatīti līgumi starp Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru, slimokasēm un medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kuros arī tiks ietverta norma par iestādes saņemto līdzekļu izmantošanu darba samaksai.
Realizējot Ministru kabineta rīkojumu, ar 2002.gada 1.oktobri medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa tiks palielināta līdz 140,99 latiem mēnesī, tas ir, 202 latiem ārstiem, 118 latiem vidējam medicīnas personālam un 85 latiem jaunākajam medicīnas personālam.
Lai tiktu panākts šāds algu pielikums, Labklājības ministrija novirzīs 1,5 miljonus latu no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras rezerves fonda.
Savukārt Finansu ministrijai, izstrādājot likumprojektu par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2002. gadam”, jāparedz finansējuma palielinājums valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 1,7 miljonu latu apmērā, bet valsts budžeta projektā 2003.gadam jāiekļauj finansējuma palielinājums, lai nodrošinātu medicīnas darbinieku vidējo darba samaksu 140,99 latu apmērā.
