Alūksnes rajonā var slēgt septiņus feldšerpunktus.
Kalncempju pagasta feldšere Mārīte Vērse ir sākusi darbu Alūksnes slimnīcas neatliekamās palīdzības dienestā. Neziņa par feldšerpunkta pastāvēšanu un nepietiekamais atalgojums licis domāt par citu darbavietu, lai gan viņa vēl cer turpināt līdzšinējo darbu.
“Dzīvoju ar domu, ka otrajā pusgadā feldšerpunkta vairs nebūs. Acīmredzot mūsu valstī nesaprot, kas notiek laukos. Valsts obligātās apdrošināšanas veselības aģentūra slēdz līgumus par feldšerpunktu finansēšanu tikai pirmajā pusgadā. Tiek uzskatīts, ka feldšeri veic sociālā, nevis medicīnas darbinieka funkcijas. Vairāki feldšeri ir sākuši mācīties, lai kļūtu sociālie darbinieki,” stāsta M.Vērse.
Piedāvātie risinājumi neder
Viņa atzīst, ka būs žēl atstāt feldšerpunktu, kurā ir viss nepieciešamais labas kvalitātes medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai. Tikai februārī pabeigts remonts un iegādāta fizikālās terapijas ultraskaņas aparatūra. “Aprīlī apritēs 21 gads, kopš te strādāju. Esmu ļoti daudz iemācījusies, turklāt ir nesalīdzināmi labāki darba apstākļi un lielākas iespējas sniegt palīdzību. Ir gan sterilizators, gan kardiogrāfs, bet izrādās, ka tas nevienam nebūs vajadzīgs,” secina M.Vērse. Tiesa, līdz 1.jūlijam feldšerpunkti var meklēt risinājumu.
Var veidot otrās vai trešās prakses vietas ģimenes ārstiem, saņemot papildus 100 latu finansējumu mēnesī. Savukārt ģimenes ārsti var daļu viņiem piešķirtā finansējuma novirzīt feldšerpunktiem. Taču ģimenes ārstu praksēs jau ir medicīnas māsas vai ārstu palīgi, kuriem tie maksā par darbu. Tāpēc var saprast ārstu noraidošo attieksmi pret šādu variantu. Trešā iespēja – pašvaldība uzņemas feldšerpunkta finansēšanu. “Pagasta padome jau līdz šim ir daudz palīdzējusi. Ja tās atbalsta nebūtu, jau sen droši vien te nestrādātu. Kopš 1.janvāra man ir 0,25 slodzes, par ko saņemu 90 latus. Nu nevar izdzīvot ar tādu algu!” atzīst feldšere.
Jāgādā par pacientiem trīs pagastos
Ģimenes ārstes prakse aptver trīs pagastus – Kalncempjus, Zeltiņus un Ilzeni. Kalncempjos pacientus pieņem katra mēneša trešajā trešdienā. “Lai kā gribētu un censtos, ārste fiziski nespēj izdarīt visu, kas būtu vajadzīgs. Tikai to neviens nejautā ne man, ne ārstei,” saka M.Vērse. Pagastā galvenokārt ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir raksturīgas sirds, locītavu un muskuļu saslimšanas. Daudziem nav sava transporta, tāpēc feldšere reizi nedēļā viņus apmeklē mājās. Turklāt nereti nākas doties uz izsaukumiem gan brīvdienās, gan naktīs.
Vajadzīgas izmaiņas likumdošanā
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols uzsver, ka pagastos iedzīvotāji vispirms vēršas pie feldšera, jo ģimenes ārsti ir tālu. Pašvaldības neatsakās finansēt feldšerpunktus, bet nav skaidrs, kurš uzņemsies atbildību par to darbu. Pašvaldībām nav tādu tiesību. Turklāt saskaņā ar pastāvošo likumdošanu tās nedrīkst arī maksāt algu feldšerim. Veselības aģentūras Vidzemes nodaļas vadītājs Artis Stuburs atzīst, ka pašvaldību argumenti ir pārliecinoši. Iespējams, ka Latvijas Pašvaldību savienība rosinās izmaiņas likumdošanā, lai šīs pretrunas atrisinātu un nevajadzētu pārtraukt feldšerpunktu darbu.
