Pagājušā gada 24.maijā Ekonomikas ministrija devusi atļauju SIA “Mūsu HES” realizēt projektu Mālupes hidroelektrostacijas būvniecībai uz Pededzes.
Pagājušā gada 24.maijā Ekonomikas ministrija devusi atļauju SIA “Mūsu HES” realizēt projektu Mālupes hidroelektrostacijas būvniecībai uz Pededzes.
Projektā paredzēts applūdināt daļu Mālupes pagasta iedzīvotāju zemes. Vairāku pagasta iedzīvotāju protests apturējis būvdarbus uz laiku, kamēr tiks panākta vienošanās.
“Tā iespējama tad, ja ūdens līmeni Pededzē paaugstinās tikai apmēram par pusotru metru, kā tas bija tad, kad strādāja vecās dzirnavas. Dzirnavu mantinieks Andris Jankovs – Priede saskaņojis projektu ar Madonas reģionālo vides pārvaldi, ka ūdens līmenis paaugstināsies par pieciem metriem. Tas ir fiksēts Madonas vides reģionālas pārvaldes ekoloģiskajā uzdevumā, bet esam pret tādu iespēju, jo mūsu zemnieku saimniecībai atņem 7,2 hektārus zemes,” laikrakstam saka Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Lejiņas” īpašniece Gaida Āboliņa.
Juris Cīrulis dzīvo “Graviņās”, kas arī atrodas Pededzes krastā. Šai saimniecībai nav paredzēts atņemt zemi, kas tiek izmantota lauksaimnieciskā ražošanā. Tomēr māju īpašniece Ināra Volksone un Juris Cīrulis nekad nepiekritīs, ka upes leja gandrīz līdz mājai būs piepildīta ar ūdeni.
“Man neviens neiestāstīs, ka tas ir valstij izdevīgi. Alternatīvo enerģētiku, tas ir mazos HES, dotē nevis no valsts budžeta, bet uz patērētāju – elektroenerģijas lietotāju rēķina,” saka J.Cīrulis.
Interesi par mazo hidroelektrostaciju būvi veicinājusi norma Enerģētikas likumā, kas paredz saražoto strāvu pirmajos astoņos HES darbības gados iepirkt par cenu, kas divkārt pārsniedz realizācijas vidējo tarifu. Šī kārtība attiecas uz visām hidroelektrostacijām, ko nodos ekspluatācijā līdz 2005.gadam.
Zemes atsavināšanu pamato ar likumu
Viens no svarīgākajiem mazo hidroelektrostaciju būvētāju argumentiem ir, ka tiek garantēta vides sakoptība un iespējas efektīvāk izmantot tās iespējas, ko dod ūdenskrātuve. SIA “Mūsu HES” paredz rekonstruēt dzirnavas, veicot infrastruktūras uzlabojumus pagasta iedzīvotājiem. Savukārt mazo HES noliedzēji iebilst, ka ir iespējamas negatīvas sekas, ko var radīt uzplūdinājumi līdzenuma upēs.
“Zinu, ka Pededze arī bez uzplūdināšanas neaizies bojā, kā to apgalvo. Kas cēla dzirnavas, nebija muļķi. Bet tagad lielāku ūdens līmeni vēlas tādēļ, lai ražotu vairāk elektroenerģijas un iegūtu lielāku peļņu. Un kāpēc lai to izvilktu no elektroenerģijas patērētāju maciņiem?” nepiekrīt J.Cīrulis.
Par applūdināto zemi Pededzes krastā dzīvojošajiem maksās zemes kadastra vērtību – tas ir apmēram 100 latu par hektāru. “Bet kas maksās par dzīves vērtību?” jautā J.Cīrulis. Viņš baidās, ka bērni var ievelties no kraujas upē, kas būs tuvu mājai.
“Zemes vajadzību neatsver maksa par tās vērtību. Apmēram 800 metru garumā mums atsavina zemi vairāk nekā septiņu hektāru platībā. Ganības, augļu un sakņu dārzs būs zem ūdens. Akas arī vairs nebūs. Tad lopkopībai ir jāatmet ar roku,” saka Gunta Cuca, kas saimnieko kopā ar māti “Lejiņās”. Pededzes krastā dzīvojošie domāja, ka viņu vēlmes ņems vērā. Taču janvārī “Graviņu” pastkastītē bija Alūksnes zemesgrāmatas nodaļas tiesneses Ingrīdas Brūveres paziņojumms “Lejiņu” saimniecei.
G.Āboliņa uzzināja, ka no 2001.gada 22.janvāra SIA “Mūsu HES” ir nostiprinātas lietošanas tiesības uz 7,2 hektāriem “Lejiņu” zemes. Paziņojumam pievienots Augstākās tiesas lēmums, kas uzdod Alūksnes zemesgrāmatas nodaļas tiesnesei, kas atstāja A.Jankova – Priedes “nostiprināšanas lūgumu bez ievērības”, pārskatīt lēmumu. Enerģētikas likums nosaka, ka “jaunu energoapgādes uzņēmumu objektu ierīkošanai ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam”.
“Tā ir zemes atņemšana, nevis apgrūtinājums, jo šo platību nekad nevarēs lietot. Apgrūtinājums ir, piemēram, elektropārvades līnija, kas šķērso pļavu vai tīrumu,” secina G.Cuca.
Ekonomikas ministrs aptur HES būvi
Martā G.Āboliņa tikās ar ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, un viņš atzina Augstākās tiesas lēmumu par nelikumīgu. Taču pēc divām nedēļām viņš informēja “Lejiņu” saimnieci, ka Ekonomikas ministrijā ir viņas parakstīta piekrišana SIA “Mūsu HES” darbībai.
“Zināju, ka vienošanos neparakstīju. Tāpēc vēlējos redzēt, kas to ir parakstījis. Izrādījās, ka dokumentiem pievienota nevis vienošanās, bet sākotnējais SIA “Mūsu HES” paziņojums – aicinājums, kas tikai piedāvā slēgt līgumu “par jūsu zemju transformāciju”. Tur ir arī teksts: “Ja ūdens līmeņa pacelšana ietekmē jūsu zemi, ar šo vienošanos tikai aplieciniet labo gribu un ieinteresētību šāda objekta būvē un vēlmi risināt sarunas,” stāsta G.Āboliņa. Šo paziņojumu parakstīja G.Cuca, bet viņa brīdināja, ka ne māte, ne viņa vienošanos neparakstīs, jo “nevar atdot zemi, kas ir nepieciešama”.
“Lauku Avīzes” dienās Liepnā, kur piedalījās zemes dienesta speciālisti, G.Āboliņai apstiprināja, ka “apgrūtinājums viņas zemei ir uzlikts nelikumīgi”. Pēc A.Kalvīša iniciatīvas Mālupē ieradās Valsts būvinspekcijas darbinieki, kas iepazinās ar situāciju un apturēja SIA “Mūsu HES” darbību uz laiku, kad panāks vienošanos ar pagasta iedzīvotājiem, kas nepiekrīt hidroelektrostacijas būvei. Tagad ne viens vien mālupietis vēlas atsaukt savu parakstu par vienošanos, taču tas vairs neesot iespējams. Interesanti, ka Ekonomikas ministrijā ir Mālupes pagasta padomes izziņa, kas apliecina – “neviens no zemju īpašniekiem neiebilst pret Mālupes HES būvi”. Bet pagasta padomē nav tādas izziņas kopijas.
“Tiec nu gudrs, kur tāds dokuments radies!” saka G.Cuca. Tolaik pagastu vadīja Ināra Garā. Viņa “Lejiņu” saimniekiem parādīja, ka ar tādu numuru ir reģistrēts pavisam cits dokuments. Jaunais Mālupes pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Baltiņš atzīst, ka viņš atbalsta iedzīvotāju intereses. “HES būve var radīt četras jaunas darbavietas pagastā, bet labums no tā ir minimāls,” secina G.Baltiņš.
Tiesa lems par zemes atsavināšanas likumību
G.Āboliņas advokāts sagatavojos prasības pieteikumu Alūksnes rajona tiesai, kas to izskatīs 4.jūlijā. Prasības pieteikumu sagatavojusi arī “Graviņu” īpašniece Ināra Volksone.
“Mālupes pagasts ir depresīvs rajons. Ja cilvēkiem sola kompensāciju par zemi, viņi piekrīt un tikai pēc tam sāk domāt,” uzskata J.Cīrulis. Tagad ne tikai abi prasītāji, bet visi mālupieši grib noskaidrot mazās hidroelektrostacijas būves plusus un mīnusus. “Lai ceļ! Lai ir šaurāka palienas pļavu josla, bet lai neapplūdina tik daudz zemes,” saka G.Cuca.
Ko iegūs un ko zaudēs, mālupieši var uzzināt, iepazīstoties ar HES projektu. Būtu vajadzīgs arī speciālistu pamatojums HES lietderībai un ekspertu slēdziens par tā ietekmi uz ekoloģiju. To no SIA “Mūsu HES” pieprasa Bauskā, jo šī firma gatavojas celt hidroelektrostaciju arī uz Mēmeles. “SIA “Mūsu HES” projekta skice pilnībā atšķiras no bijušā augšējo dzirnavu tipa, bet arī toreizējie dzirnavu celtnieki nebija muļķi. Agrākās dzirnavas cēla zviedru speciālisti, un viņiem pat prātā neienāca aizsprostot upes gultni ar pastāvīgu konstrukciju,” raksta laikraksts “Bauskas Dzīve”. Bauskā projektu apsprieda publiski. Grūbes hidroelektrostacijas īpašnieks Dzintars Raibekazs domā, ka bažas par Mālupes HES būves radīto postu ir pārspīlētas. “Mazo HES būvniecība ir iespējama tikai vietās, kur jau bijušas hidroelektrostacijas. Taču to celtniecībā ir nepieciešami lieli līdzekļi. Tāpēc ir vajadzīgs palielināt HES jaudu, lai tie atmaksātos. Protams, ir jāatrod iespēja vienoties ar iedzīvotājiem. Labi, ka Apē mani saprata,” saka Dz.Raibekazs. Viņš norāda, ka Vaidavā zivis tagad ir vairāk un arī foreles “nav pazudušas”. “Ir iespējams atrast kompromisu, jo brīvo zemju kļūst arvien vairāk,” uzskata Dz.Raibekazs,
SIA “Mūsu HES” vadītājs Filips Rajevskis norāda, ka firmas, projektējot HES, uzņemas risku. Ja projekts negūs atbalstu visās atbildīgajās institūcijās vai arī to noraida sabiedrība un vietējā pašvaldība, ieceri nevar realizēt. Mālupes HES projekts ir guvis atbalstu atbildīgajās institūcijās, bet nav zināms, vai tam piekritīs Mālupes sabiedrība.
Fakti
1999.gadā Latvijā mazajās HES saražoja 13,5 miljonus kilovatstundu elektroenerģijas jeb 0,2 procentus no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma valstī.
1999.gadā “Latvenergo” saražoja 66,1 procentu no nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma, 32,6 procentus iepirka no kaimiņvalstīm un
1,3 procentus – no mazajām elektrostacijām (tostarp mazajām HES).
Mazas jaudas HES ekonomisko lietderību nosaka kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiks. Ārzemēs tas pašlaik ir apmēram 20 gadu.
