Latvijas Pacientu tiesību birojā šogad katru mēnesi vērsušies vidēji 50 pacienti no visas Latvijas.
Latvijas Pacientu tiesību birojā (LPTB) šogad katru mēnesi vērsušies vidēji 50 pacienti no visas Latvijas. Oktobrī to skaits palielinājies par 32 procentiem – sūdzējušies un konsultējušies 66 pacienti.
2001.gadā LPTB uzklausīja un konsultēja aptuveni 400 pacientus. Kopumā šī gada 10 mēnešos konsultēti jau 482 pacienti. Šoruden mediju uzmanības lokā nonākušas vairāku pacientu pretenzijas par saņemto veselības aprūpi. Iespējams, ka cēlonis ir ārstu darba kvalitātes pasliktināšanās, taču LPTB viedoklis sliecas par labu pacientu tiesiskās apziņas izaugsmei, kā arī vēlmei un gatavībai tiesāties. Kaut arī šobrīd Latvijā ir maz juristu un advokātu, kuri būtu gatavi risināt pacientu medicīniski – juridiskās problēmas, pacienti tomēr meklē veidus, kā šādu palīdzību un konsultācijas saņemt, jo pacienti par viņu vai tuvinieku veselībai nodarīto kaitējumu vēlas saņemt kompensāciju. Tiesvedība pacienta E.Filipsona gadījumā 2001.gadā pierādīja, ka:
– civiltiesiskā kārtībā ir iespējams pierādīt faktu un arī saņemt kopmpensāciju,
– trūkst precīza mehānisma, kas ļautu realizēt pacientu tiesības uz kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, kā arī nodrošinātu jebkuram pacientam Civillikumā minēto normu piemērošanu praksē,
– tiesvedība ir laikietilpīgs process, bet pacienta veselības problēmas bieži vien ir neatgriezenisks process, kas nevar gaidīt finanšu resursus vairākus gadus. Šinī gadījumā, piemēram, liktenīgā operācija tika veikta 1997.gada septembrī, bet Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumu par veselībai nodarītā kaitējuma piedziņu pacients saņēma tikai 2001.gada februārī.
Kaut arī saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu “katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis”, Latvijas Republikas likumdošana tieši neparedz pacientam tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, kas radusies veselības aprūpē vai tehnoloģiju izmantošanas dēļ, vai kā pēcoperācijas sarežģījumi, vai ārsta profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā.
Neatrisināts jautājums mūsu valstī ir tas, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, izņemot privātprakšu ārstus, nav jānodrošina savas profesionālās darbības riska apdrošināšana. Tātad jāievieš apdrošināšanas sistēma, kas apdrošinātu gan pacientu pret viņa veselībai nodarītu kaitējumu, kas varētu rasties kā sekas, piemēram, medicīnas tehnoloģiju lietošanas rezultātā, kā pēcoperācijas sarežģījumi un cits, gan arī ārstniecības personas profesionālās darbības riska apdrošināšana. Lai sekmētu pacienta informētību situācijā, kad viņš nav apmierināts ar saņemtās veselības aprūpes kvalitāti, LPTB iesaka rīkoties pēc šādas shēmas – rīcības algoritma:
1) Problēmsituāciju vispirms varētu pārrunāt ar ārstējošo ārstu, nodaļas vadītāju vai ārstniecības iestādes vadību.
2) Ja sūdzība nav ņemta vērā vai nav atrisināta, tā jāadresē LR Labklājības ministrijas pakļautībā esošajai Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai (MADEKKI), kura veic pacientu interešu aizstāvību, izskatot sūdzības, iesniegumus un pieteikumus veselības aprūpes kvalitātes un pārejošas darbspējas ekspertīzes jautājumos. Inspekcija atrodas Rīgā, Sadovņikova ielā 20, LV-1003, tālrunis 7144966.
3) Ja sniegtā atbilde pacientu neapmierina, viņam ir tiesības pārsūdzēt to Labklājības ministrijā un pēc tam tiesā.
4) Ja ir konstatēta neuzmanība un pārkāpumi ārstēšanā, kas ir nodarījuši kaitējumu, tad tiesā jāsniedz prasība par kompensācijas piedziņu.
5) Ja ārsts nav pildījis profesionālos pienākumus vai pildījis tos nolaidīgi, tā nodarot miesas bojājumus vai izraisot pacienta nāvi, jāsniedz iesniegums policijai krimināltiesiskā kārtībā. Tāpat jarīkojas, ja ārsts tīši izpaudis pacienta personiskos datus, nodarbojies ar neatļautu ārstniecību vai atstājis kādu bez palīdzības.
Pacientu tiesvedības turpinās un turpināsies. Cik šādām brīdinājuma tiesvedībām ar pacientam pozitīvu spriedumu jāstājas spēkā? Cik ārtsniecības iestādēm jānonāk maksātnespējas vai bankrota stāvoklī šādu spriedumu realizācijas rezultātā, lai kaut kas tiktu kardināli mainīts vistuvākajā laikā?
Jāmaina ir gan attieksme pret ārstu kļūdām, gan iespējamajiem ārstniecības procesa galarezultātiem. Joprojām attaisnojums jebkurai neveiksmei ir zelta frāze -“medicīnā viss iespējams”. Šobrīd par sekām maksā pacienti ar savu veselību un dzīvību, tāpēc Latvijā jāveic pasākumu komplekss, kas nevis novērstu šādus gadījumus, jo tas vienkārši nav iespējams, bet gan radītu apdrošināšanas modeli, kurā ir kāds, kas šādos gadījumos izmaksā kompensāciju pacientam.
LPTB atgādina, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs var saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas gan pa telefonu, gan klātienē viņam saprotamā valodā (latviešu, krievu, angļu). LPTB konsultē ikvienu pa telefonu 7276425 pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienas no pulksten 13.00 līdz 17.00. LPTB ir arī mājas lapa internetā (www.lptb.lv).
