Kaut arī šogad pārsvarā nodarbojos ar spiningošanu un dažādu mānekļu, auklu un kātu testēšanu (tāds man tagad darbs), līnis vienmēr ir bijusi mana mērķzivs, un tikai pagaidām tā nolikta maliņā. Tieši tāpēc, lai dūņu puikas uz mani galīgi neapvainotos, vienu vakaru aizšāvu uz Lobes ezeru izmēģināt jauno “Timar” barību, kas sevi jau ļoti labi ir parādījusi uz brekšiem un karpām.
Pieci līņi katram stundā
Tā kā “Timaram” ir trīs līņu versijas, tad, protams, visas trīs ne kopā, ne atsevišķi nejaucu. Izvēlējos četrus iepakojumus bordo krāsas līņu barību ar piparu aromātu. Katrā iepakojumā 800 grami, un, tā kā līdz vakaram laika vēl bija gana, tad iebaroju četrās vietās (lai nesanāk tā, ka tad, kad būšu izlēmis braukt un copēt, manā vienīgajā iebarotajā vietā jau sēdēs kāds cits) un pats braukāju pa ezeru spiningojot. Tas, ko ieraudzīju pie pirmās iebarotās vietas, pārsteidza ne vien mani, bet arī manu copes kolēģi. Zāļu pudura iekšpusē, kur bija aptuveni 3×3 metru no zālēm pilnīgi brīvs ūdens klajums un kur tika iebarotas sešas apelsīna lieluma barības bumbas, likās, ka kāds būtu pa apakšu nostrādājis ar smalku kapājamo nazīti, jo visa virsējā ūdens kārta bija noklāta ar zāļu paklāju. Situācija nonāca pat tik tālu, ka vieglo 3 gramu pludiņu nācās nomainīt pret 6 gramus smago, jo vieglākais pludiņš vienkārši nogūlās uz šī paklāja. Pēc mirkļa tāda ņemšanās man apnika un, piebraucis tuvāk, ar airi aizbīdīju zāļu slāni projām. Izbraucu no šīs vietas ārā un izdomāju, ka jāaizbrauc apskatīties, kas notiek citur iebarotajās vietās. Diemžēl visur tas pats. Tikai vienā vietā man paveicās, jo vējš zāli bija panesis sāņus un ūdens virsma brangi burbuļoja. Kāpēc līnim tāds azarts tieši uz šo barību, grūti spriest, bet vēlamais efekts bija panākts. Praktiski jau pirmajā laidienā līnis bija galā, un būtībā normu – pieci līņi katram – mēs izpildījām vienā stundā.
Daugavas breksis
Tā ir vēl viena zivs, ar kuru man ir īpašas attiecības, bet ko tieši Daugavā esmu ķēris daudz mazāk nekā Ventā, Lielupē vai kādā ezerā. Nezinu, kāpēc tas tā ir sanācis, kaut arī zinu perfektas vietas brekšu copei. Tāpēc izlēmu notestēt savu jauno “Sigma Continental” fīderi. 420 centimetru garums ir kā radīts copei Daugavā, jo var izdarīt pieklājīgi tālus metienus un, pateicoties šim garumam, apiet upes applūdušās zemūdens kantis, lai nebojātu auklu, jo fīderim vienmēr izmantoju “Spider” pīto, un tā nebūt nemaksā santīmus. Ar barības sagatavošanu breksim ir sarežģītāk nekā līnim. Breksis ir daudz vairāk cimperlīgs, un bieži vien barošanas laikā arī copes stundās nākas daudz ko iemaisīt vai izveidot no jauna ar pavisam citiem aromātiem un atraktoriem. Patlaban, kad dabā visapkārt ir daudz saldumu, arī breksim galdā droši var likt saldas barības. Pateikšu vienu pārbaudītu recepti: “Timar-MIX” breksis 2,5 kilogrami, “Timar” Beļģu cepumi, kas ir krāsaini graudiņi un piesaista šīs zivs uzmanību, aptuveni kilograms zemes no kurmja rakumiem un uz šo daudzumu aptuveni 250 grami saldā melase, kaut ko no saldajiem aromātiem kā anīss, šokolāde, medus, vanilīns, zemene. Jo saldāk, jo labāk. Iznāk vareni salds maisījums, bet tas strādā. Var pamatbarības bāzi veidot arī uz karpu barības bāzes, jo breksim šī barība ļoti labi patīk. Pie tās klāt noteikti derētu baltie mušu kāpuri, un praktiski nekad to nebūs par daudz. Vasaras vidū ne vien lielajās upēs, bet arī ezeros breksis vislabāk ņem agrās rīta un vēlās vakara stundās. Ezeros pat pirmajās nakts stundās bieži ir labāk nekā citā laikā. Ja pavasarī breksis pārsvarā bija atrodams pie krasta, tad tagad to meklējam jau dziļākos rajonos, un piekrastes lēpēs pārsvarā būs finierīši līdz 500 gramiem.
