Lietus pamatīgi pagrabinājis loga rūti tā, ka nedaudz pat aizmirsies, kādas izskatās skaidri zilās debesis ar dzelteno saulītes skatienu. Taču man vēl ir cerība, ka šajā vasarā labs laiks būs.
Laika ziņās reizēm var arī sadzirdēt humora pilnus izteikumus, kā, piemēram, kādā radiostacijā diktors nopietnā balsī apgalvoja, ka visā Latvijā spīdot saule, taču tajā pašā laikā Alūksnē, atrodoties automašīnā, skats liecināja par to, ka esam laikam no Latvijas jau atdalīti. Starp citu, noteikti daudzi būs dzirdējuši, ka jau izsenis, lai arī skaitāmies vidzemnieki, lielais vairums, piemēram, galvaspilsētas iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka Alūksne atrodas Latgalē. Taču mani kā alūksnieti priecē fakts, ka daudz cilvēku mūsu pilsētu dēvē par Ziemeļvidzemes pērli, žēl, ka ne par visas Vidzemes. Tiltu uz Pilssalu atklāja ne tik sen, un daudzi – gan vietējie, gan iebraucēji – bija iecienījuši izgaismoto tiltu. Arī es kā naksnīgu pastaigu cienītājs nesen devos uz tiltu. Protams, kāds nelabvēlis, kuram noteikti būtu kādas sūdzības, ja nebūtu šādu lampu, ir tās ņēmis un izdauzījis. Vēlos izteikt publisku “fui” demolētājiem! Alūksne taču ir Ziemeļvidzemes pērle, mums taču ir tik burvīgs ezers, cerams, ka kādreiz arī pārējais būs līmenī. Novērtēsim to, kas mums ir!
