Alūksnes novada pašvaldības pēdējā ārkārtas sēde aizritēja saspringti, lemjot par Darba samaksas nolikumu, pašvaldības nolikumu un citiem svarīgiem jautājumiem. Reizumis pat tika izteikti personīgi apvainojumi, tomēr visos pieņemtajos lēmumos bija jūtama pozīcijas vienotība.
Iedrošina pārkāpt likumus
Viens no pieņemtajiem lēmumiem bija par Alūksnes novada pagastu pārvalžu izveidošanu. Visas 15 pagastu pārvaldes atradīsies savās līdzšinējās telpās. Katrai no tām sēdē apstiprināja arī savu nolikumu. Juriste Aiva Egle atzina, ka pašlaik apstiprinātie nolikumi ir ļoti formāli un laika gaitā var mainīties.
Diskusijas starp deputātiem izvērtās, skatot jautājumu par pagastu pārvalžu vadītāju iecelšanu. Likumdošana paredz novadu pašvaldībās lēmējvaru atdalīt no izpildvaras, tādēļ novada domes deputāti nedrīkst būt pagasta pārvaldes vadītāji. Uz sēdi bija sagatavots lēmuma projekts, ka Alsviķu, Zeltiņu, Ziemeru un Mārkalnes pagastos par vadītājām paliek līdzšinējās priekšsēdētājas Sandra Zeltiņa, Elita Laiva, Valda Zeltiņa un Zinaida Silirava, lai gan viņas tagad ir novada domes deputātes. Deputāts Dzintars Adlers norādīja, ka likums šādu rīcību neparedz. Priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols piekrita, ka tas ir pretrunā ar likumdošanu, tomēr, lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību, rosināja pašlaik apstiprināt un nākamajā sēdē šo lēmumu atcelt, virzot šiem amatiem jaunas kandidatūras. Turklāt līdzīgi lēmumi esot pieņemti arī Gulbenes novadā. “Arī Saeima ir pieņēmusi lēmumu samazināt pensijas, lai gan šis lēmums ir pretrunā ar Satversmi, tad kāpēc mēs nevarētu rīkoties līdzīgi,” uzsvēra deputāts Ainars Melders..
Persona „X” atkal priekšniekos
SCP deputāti interesējās, pēc kādiem kritērijiem pagastu pārvaldes vadībā izvēlēti konkrētie cilvēki. Alūksnes novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova atzina, ka vienīgais kritērijs bija saņemtais iesniegums par vēlmi veikt šos pienākumus. “Vēlētāji varbūt nemaz negrib, lai persona “X” atkal veic pagasta vadītāja pienākumus,” pauda Dz.Adlers. L.Sīpols atzina, ka visi līdzšinējie pagastu vadītāji ir strādājuši godprātīgi un sūdzības par viņu darbu nav saņemtas, turklāt viņi ir zinoši par pašvaldību darbu, kas īstenojot novadu reformu ir būtiski.
Mainot lēmuma projektu, šajos četros pagastos līdzšinējās vadītājas iecēla uz laiku kā pienākumu izpildītājas. Lielākajā daļā pārējo pagastu par pārvaldes vadītājiem apstiprināja līdzšinējos priekšsēdētājus: par Annas un Kalncempju pagastu pārvalžu vadītāju iecēla Arti Vanagu, Ilzenes pagasta pārvaldes vadītāja būs Arita Prižavoite, Jaunalūksnes – Benita Jušvajeva, Jaunannas – Vēsma Čugunova, Jaunlaicenes – Daiga Rēdele, Mālupes – Iveta Priede un Pededzes – Inta Ņikitina. Savukārt Liepnas pagasta pārvaldi vadīs līdzšinējā priekšsēdētāja vietniece Laima Kaņepe, Malienas pārvaldi – grāmatvede Inta Cinglere, Mārkalnes – tautas nama vadītājs Ingus Berkulis, Veclaicenes – līdzšinējās priekšsēdētājas vietnieks Jānis Dambis.
Pārtrauc haosu
Asas pozīcijas un opozīcijas debates izvērtās, lemjot par Alūksnes novada pašvaldības nolikumu. Galvenā ekonomiste Valda Silicka atzina, ka pirms sēdes nav skatīts nolikums kopumā un algas nav samērotas ar budžeta iespējām. „Ja sēdē neapstiprinātu novada nolikumu, tad haoss turpinātos: pašvaldībām krātos soda procenti, telefonu rēķini, bankās nevarētu veikt pārskaitījumus,” atzina J.Čugunova.
Deputāts Verners Kalējs pauda neizpratni par to, ka vispirms lemj par struktūru un algām, nevis budžeta iespējām. “Ar ratiem skrienam zirgam pa priekšu, nezinot, cik procentuāli varēsim atļauties tērēt administratīvā aparāta uzturēšanai. Tagad sanāk tā: sadala to, kas ir, un, ja kas paliks pāri, tad skatīsies, kam tērēt. Mums tagad, tāpat kā pie valdības maiņas Saeimā, ir divi galvenie jautājumi – amati un algas,” sacīja V.Kalējs.
Līdzekļi budžetā algām būs
L.Sīpols oponēja, norādot, ka pašvaldībām un rajona padomei budžets ir apstiprināts līdz šā gada beigām. “Rajona padome daļēji maksās algas tiem rajona padomes darbiniekiem, kuri pārnāks strādāt novadā, tādēļ novada budžetā tam būs līdzekļi,” uzsvēra L.Sīpols. Deputāts Ainars Melders V.Kalējam ieteica paņemt likumu un palasīt, ko jālemj novadam.
Deputāts Andis Krēsliņš atgā
“Formāli ietaupījums būs, samazinot algas, bet jāņem vērā, ka arī valsts pašvaldībām ir samazinājusi līdzekļus, tādēļ reālu ietaupījumu nejutīsim.”
Janīna Čugunova
dināja, ka reformu valstī īstenoja, lai samazinātu pašvaldību administrāciju. „Šīs dienas lēmumi pierāda, ka mēs te tomēr esam malēnieši, kas aprakstīti anekdotēs. Zirgs ir iejūgts ne tajā vietā, kur vajadzētu. Mēs veidojam vienu no dārgākajām pārvaldēm valstī, rēķinot izdevumus uz iedzīvotāju skaitu. Skumji, ka balsojums sēdēs vienmēr gandrīz precīzi sadalās: ir tie, kas saņem algu no pašvaldības, un tie, kas pelna paši,” norādīja A.Krēsliņš.
Apstiprina amatu sarakstu
Sēdē apstiprināja Alūksnes novada pašvaldības administrācijas amatu sarakstu. Novada administrācija veidota, par pamatu ņemot līdzšinējo Alūksnes pilsētas domes administrāciju un paredzot piecas jaunas darba vietas: komisiju sekretāram, juristam, grāmatvedim, bērnu tiesību aizsardzības speciālistam un sporta darba organizatoram.
Kancelejā būs deviņi darbinieki, juridiskajā nodaļā – četri, Finanšu nodaļā – divpadsmit, Plānošanas un attīstības nodaļā – astoņi, Kultūras un sporta nodaļā – trīs. Novada pašvaldības administrācijā ietilps arī Izglītības pārvalde. J.Čugunova atzīst, ka vēl nav spriests par to, kā un kad izvēlēsies darbiniekus, kas veiks šos un citus pašvaldības iestāžu pienākumus.
Alga – septiņas minimālās
Sēdē apstiprinātais darba samaksas nolikums paredz, ka novada domes priekšsēdētāja mēneša amatalga ir 7 minimālo algu apmērā, kas pašlaik nozīmē 1260 latu (pirms nodokļu nomaksas). Priekšsēdētāja vietniekam un izpilddirektorei – 90 procentu apmērā no priekšsēdētāja algas jeb 1134 lati. Atlīdzība par Alūksnes novada domes deputāta pienākumu izpildi ir 24 procenti no domes priekšsēdētāja mēneša amatalgas jeb 302 lati, bet deputātam, kurš vada domes pastāvīgo komiteju – 26 procenti jeb 327 lati. Bērna piedzimšanas gadījumā domes deputātam izmaksā pabalstu vienas minimālās algas apmērā.
No domes budžeta finansējamo pašvaldības iestāžu vadītājiem un pašvaldības administrācijas darbiniekiem ir noteikta amatalga, kas sastāv no pamatlikmes un mainīgās likmes. Mainīgo likmi nosaka, ņemot vērā, piemēram, darbinieka izglītību, profesionālo pieredzi, pakļauto darbinieku skaitu, atbildību par darba rezultātiem, norisi un pieņemtajiem lēmumiem, svešvalodu prasmi. Piemaksa par šiem kritērijiem ir robežās no 0,5 līdz 3 procentiem. Savukārt par darba kārtības pārkāpumiem, paviršu darba pienākumu veikšanu no darba algas veic atskaitījumus 1 līdz 5 procentu apmērā.
Savukārt izpilddirektorei, pašvaldības iestādes vadītājiem un pašvaldības administrācijas darbiniekiem bērna piedzimšanas gadījumā vai sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi izmaksā pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā, bet ne vairāk kā 1000 latu. Deputāts A.Krēsliņš, balsojot par darba samaksas nolikumu, norādīja – „balsojot par cipariem, vajadzētu atcerēties pirms vēlēšanām dotos solījumus.”
Mazinās vietējo birokrātiju
J.Čugunova atzīst, ka Alūksnes novada pašvaldības struktūru laika gaitā varēs mainīt. “Likums nosaka, ka pagastos ir jābūt pārvaldei. Protams, daudzas funkcijas deleģēs novadam, piemēram, darba drošības jautājumus, zemes ierīkošanu. Katras pārvaldes vadītājam būs jāizvērtē, kā budžeta izdevumus samazināt par 20 procentiem. Savukārt novada administrācijā līdzekļus ekonomēs uz izpilddirektora vietnieku rēķina, jo šādu amata vienību tomēr nebūs. Ir apvienota Finanšu un grāmatvedības nodaļa, Attīstības un nekustamo īpašumu nodaļa, līdz ar to nevajadzēs divu nodaļu vadītājus. Visiem darbiniekiem alga samazināsies par 20 procentiem,” skaidro J.Čugunova. Viņa atzīst, ka kopējais ietaupījums, īstenojot novadu reformu, vēl nav aprēķināts, jo novada budžetu vēl tikai veido. “Formāli ietaupījums būs, samazinot algas, bet jāņem vērā, ka arī valsts pašvaldībām ir samazinājusi līdzekļus, tādēļ reālu ietaupījumu nejutīsim,” paredz J.Čugunova.
“Līdz gada beigām izvērtēsim, kā nākotnē attīstīt kultūras, tūrisma un sociālo jomu – veidot atsevišķas pārvaldes, centrus vai aģentūras. Visām pašvaldībām budžeti ir apstiprināti līdz šā gada beigām, bet tāpat izvērtēsim, ko mainīt, kuri amati pārklājas un ko apvienot. Alūksnes novadā ir daudz mazu pagastu – domāsim, kā nākotnē to pārraudzību apvienot. Izzināsim, kā līdz šim ir strādājusi Alūksnes pilsēta, tās iestādes un mazināsim birokrātiju, lai darbi ritētu raitāk,” stāsta J.Čugunova.
