No visiem aptaujātajiem biežāk nekā vienreiz mēnesī naudu aizņemas astoņi procenti, reizi mēnesī – septiņi procenti, bet retāk nekā reizi mēnesī – gandrīz trešā daļa aptaujāto. 49% no visiem aptaujātajiem naudu nekad neaizņemas.
(1.turpinājums)
No visiem aptaujātajiem biežāk nekā vienreiz mēnesī naudu aizņemas astoņi procenti, reizi mēnesī – septiņi procenti, bet retāk nekā reizi mēnesī – gandrīz trešā daļa aptaujāto. 49% no visiem aptaujātajiem naudu nekad neaizņemas.
Ņemot vērā alūksniešu pieticīgās prasības, satrauc tas, ka viena ceturtā daļa aptaujāto bieži atsakās no nepieciešamās pārtikas iegādes, 33% no nepieciešamā apģērba iegādes, 61% no citiem pirkumiem. 53% no aptaujātajiem naudas trūkuma dēļ neapmeklē vai reti apmeklē kultūras pasākumus.
Sociālās palīdzības dienesta palīdzību regulāri izmanto tikai divi procenti aptaujāto, atsevišķas reizes – 13%. No visiem aptaujātajiem to neizmanto 83%. No tiem gandrīz trešā daļa uzskata, ka nav vajadzības, 55% domā, ka citiem ir vēl grūtāk, 24% kautrējas to darīt, bet astoņi procenti paziņo, ka par sociālo palīdzību neko nezina.
Aktuāla uzņēmējdarbība
Pētījumā redzam, ka alūksniešu galvenais ienākumu avots ir darba alga, bet tā ir nepietiekama, un nepietiekams ir arī darba piedāvājums. Tādēļ ir nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbību. Vairāki aptaujātie izsaka līdzīgus priekšlikumus un atbalsta šo viedokli. 15% aptaujāto vēlas dibināt savus uzņēmumus vai arī nodarboties ar amatniecību, bet ir nepieciešams izstrādāt speciālu programmu uzņēmējdarbības attīstībai. 61% aptaujāto, lai palielinātu ienākumus, ir gatavi apgūt jaunas zināšanas un profesijas. Tāpēc nepieciešams attīstīt pieaugušo apmācību sistēmu. Lai saglabātu izglītotu iedzīvotāju īpatsvaru, ir jāizstrādā speciāla programma darba un atalgojuma nodrošināšanai.
Ņemot vērā gados veco un slimo iedzīvotāju ienākumus, jāparedz sociālās palīdzības dienesta attīstība.
Kur aptaujātie dzīvo
No visiem aptaujātajiem individuālajās mājās dzīvo 39%, privatizētos dzīvokļos 49%, pašvaldības mājās vai dzīvokļos 6% un tikpat telpas īrē iestāžu vai privātajās mājās.
Ņemot vērā, ka 88% no aptaujātajiem dzīvo personiskajās mājās un dzīvokļos, pēdē-jos piecos gados 15% no aptaujātajiem veikuši mājokļu pārbūvi un 57% telpas kosmētiski remontējuši. 23% dzīvokļus ir labiekārtojuši, bet 22% veikuši citus darbus, lai labiekārtotu dzīvokli.
Vēlmi uzlabot mājokli izteikuši 77% aptaujāto. No tiem 38% vēlētos nopirkt savu māju, 36% uzbūvēt māju, 9% gatavi nopirkt plašāku dzīvokli, bet 17% šo mērķu sasniegšanai meklē citus variantus. 22% no tiem redz savu mērķu realizāciju nākamajos piecos gados, bet atlikušie 78% vēlāk.
Vairākos gadījumos aptaujātie vēlās mainīt dzīves apstākļus un pajumti sakarā ar lieliem īres un komunālajiem maksājumiem – 31%, neapmierinošu ēkas tehnisko stāvokli – 18%, mājokļa atrašanās vietu – 4%, vēlas mazāku platību – 1%, vēlas lielāku platību – 20%, vēlas iegūt citu īpašuma formu – 14%.
Mājokļu ērtības
Aptaujas dalībnieku mājokļi bija nodrošināti ar ūdensvadu – 81%, kanalizāciju – 80%, vannu – 74 %, dušu – 50%, gāzes plīti – 85%, elektrisko plīti – 13%, atsevišķu virtuvi – 94%, centrālo apkuri – 57%, krāsns apkuri – 43%, stacionāru tālruni – 77%.
Pie tam 45% ģimeņu ir mobilie telefoni, starp tiem 6% ģimeņu ir vairāk nekā viens mobilais telefons.
Saņemto komunālo pakalpojumu kvalitāte vēl atpaliek no to izmaksām. Aptaujāto vērtējums komunālajiem pakalpojumiem piecu ballu sistēmā ir šāds: namu apsaimniekošana – 3,01, no visiem vērtē neapmierinoši 28%; apkure – 3,38, no visiem vērtē neapmierinoši 22%; ūdensapgāde – 3,21, no visiem vērtē neapmierinoši 26%; kanalizācija – 3,97, no visiem vērtē neapmierinoši 10%; gāze – 4,60, no visiem vērtē neapmierinoši 4%; elektroapgāde – 4,48, no visiem vērtē neapmierinoši 2%; atkritumu izvešana – 3,61, no visiem vērtē neapmierinoši 14%.
Uzklausot aptaujāto ieteikumus dzīvokļu un komunālo pakalpojumu pilnveidošanai, visvairāk iebildumu ir par ūdens kvalitāti. 12% aptaujāto iesaka pakāpeniski mainīt ūdensvada cauruļvadus un ierīkot ūdensvada attīrīšanas un atdzelžošanas iekārtas. Vairāk nekā 12% aptaujāto vēlas ieinteresētību un saimniecisko atbildību no komunālo pakalpojumu kombināta darbiniekiem, un daļa no aptaujātajiem iesaka radīt apstākļus, lai šajā nozarē izveidotos brīvā tirgus sistēmai atbilstoša konkurence. Vairāki aptaujātie uzskata, ka pakalpojumu cenām jāatbilst sniegto pakalpojumu kvalitātei. Ir piezīmes par siltumsaimniecības kvalitāti, arī par siltuma zudumiem ārējās siltumtrasēs, arī par neregulāru atkritumu izvešanu. Sakarā ar mājokļu nonākšanu iedzīvotāju privātīpašumā ir labiekārtotas mājas un dzīvokļi un uzlabojies tehniskais stāvoklis. 77% no aptaujātajiem izteikuši vēlēšanos mainīt dzīvokļa apstākļus (pirkt, būvēt, mainīt), tādēļ Alūksnē jāveido situācija, lai attīstītos nekustāmā īpašuma tirgus. Prioritārs uzdevums ir sakārtot pilsētā ūdensapgādes sistēmu, izbūvējot attīrīšanas – atdzelžošanas iekārtas. Sakarā ar to, ka vairāk nekā 20% aptaujāto negatīvi vērtē namu apsaimniekošanu, apkuri un ūdensapgādi, šajās nozarēs nepieciešama papildu izpēte un darbības kvalitātes nodrošināšana, kā arī jāpanāk kvalitātes atbilstība cenai.
(Turpmāk vēl)
Alūksnes pilsētas iedzīvotāju domas un priekšlikumus apkopoja un publicēja Andris Grūbe, Alūksnes Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs
